Vakar Saeima apstiprināja amatos trīs jaunos ministrus – izglītības un zinātnes, satiksmes un labklājības ministru. Izmantojot premjeres Evikas Siliņas (JV) terminoloģiju, varētu teikt, ka solītais valdības "restarts" (es, līdzīgi kā daudzi citi, šo vārdu šajā kontekstā mēdzu likt pēdiņās) vismaz valdības locekļu sastāvā ir noticis un valdība darbojas atkal pilnā sastāvā. Taču domāju, arī jūs esat gana daudz dzirdējis un lasījis publiskajā telpā ironiskas replikas gan par valdības "restartu", gan premjeres solīto valdības darba "uzrāvienu". Kāds ir jūsu kā ministra un arī ZZS pārstāvja skatījums uz šo procesu – vai tas restarts ir kvalitatīvi paveikts un vai tagad varam sagaidīt arī solīto uzrāvienu?
To rādīs darbi. Ja runājam par personāliju nomaiņu šajā valdībā, domāju, pilnīgi visiem bija skaidrs, ka bija nepieciešamas kaut kāda veida pārmaiņas [valdībā]. Piemēram, to pašu [satiksmes ministru Kasparu] Briškena kungu (Progresīvie) nomainot, nebija jūtams, ka nozare ļoti iestātos [par viņu] un Daugavā kuģus liktu šķērsām un teiktu: "atdodiet mums mūsu ministru". Tā īsti nebija. Tajā pašā laikā pensionāri bija ļoti neapmierināti par [bijušā labklājības ministra] Ulda Auguļa (ZZS) nomaiņu, līdz ar to mēs saprotam, ka tas kurss, ko Uldis Augulis ieturēja, bija pareizs, un attiecīgi tāpēc mēs arī [uz labklājības ministra amatu] virzījām Reini Uzulnieku, kas bija Auguļa kungam tuvākais cilvēks [ministrijā], un arī tie darbi līdz ar to tiks turpināti. Tā bija tāda solidaritāte, ko premjere gribēja panākt, un acīmredzot šis mērķis arī tika sasniegts [runa ir par premjeres lēmumu solidāri nomainīt pa vienam ministram valdībā no katras koalīcijas partijas – red.]. Attiecībā uz jautājumu par to, vai izdosies iet uz priekšu ātrāk, – tas būs jautājums jau par tālākajiem darbiem – to, vai mēs spēsim pienācīgi ātri, izlēmīgi pieņemt svarīgus lēmumus. Un tie svarīgie lēmumi šobrīd iezīmējas – tā ir aizsardzības jomas stiprināšana un attiecīgi budžeta finansējuma palielināšana šai jomai, uzskatu, ka to var izdarīt jau šogad, pieņemot attiecīgus lēmumus. Tas ir arī jautājums par valsts pārvaldes aparāta funkciju pārskatīšanu, jautājums, kā mēs samazinām valsts pārvaldes izmaksas – ar šeit ir vieta uzlabojumiem.
Atgriežoties pie balsojuma par trim jaunajiem ministriem – par Daces Melbārdes apstiprināšanu izglītības un zinātnes ministres amatā nobalsoja 54 Saeimas deputāti, būtībā visa koalīcija un to atbalstošie neatkarīgie deputāti, par Uzulnieka apstiprināšanu labklājības ministra amatā nobalsoja 72 deputāti – koalīcija plus Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts, savukārt par Ata Švinkas iecelšanu satiksmes ministra amatā – tikai 52 Saeimas deputāti, būtībā tikai koalīcija un divi to atbalstošie deputāti. Tāds izteikti pārliecinošs balsojums bija tikai par Uzulnieku. Jūsu skatījumā – šie balsojumi rada kaut kādu konsekvenci par atbalstu šiem ministriem un valdībai kopumā?
Visu sarunu lasiet avīzes Diena piektdienas, 7. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60