Lekni, draudīgi latvāņu lietussargi, krietni pārsniedzot cilvēka augumu, Krāslavas rajona Svariņu pagastā vietumis viļņojas līdz pat apvārsnim. Indīgā nezāle aizņēmusi vairāk nekā pusi pagasta lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un cīņa pret to vairāk atgādina kaitēšanos ar pasaku pūķi, kuram nocērtot vienu galvu, vietā ataug trīs. "Iedzīvotāju skaits mums sarūk, latvāņu skaits pieaug," skumji joko Svariņu pagasta padomes priekšsēdētājs Donāts Golubs.
Svariņi bija vienīgā Latgales pašvaldība, kura šopavasar piedalījās Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) rīkotajā projektu konkursā latvāņu izplatības ierobežošanai. Kā norādīja Latvijas LVAF direktore Sandra Bērziņa, šādu konkursu fonds rīkoja pirmoreiz un tajā finansējumu kopumā 67 460 latu apjomā saņēma 12 pašvaldības — no Madonas, Cēsu, Talsu, Tukuma Bauskas, Rīgas un Krāslavas rajona.
14.jūlijā valdībā apstiprinātie noteikumi paredz, ka rajona pašvaldībai jāorganizē un jākoordinē latvāņu ierobežošanas pasākumi, ja tie aizņem vairāk nekā 2% rajona teritorijas, ja mazāk, tad to dara vietējā pašvaldība. Tā kā valsts budžetā līdzekļi šiem mērķiem šogad nebija paredzēti, LVAF konkurss bija vienīgā iespēja pašvaldībām saņemt finansējumu.
Jācīnās kopīgi
No pieprasītajiem 15 000 latu Svariņu pagasts saņēmis 10 000, kas jau ir viena no lielākajām projektā piešķirtajām summām. Par šo naudu tiks iegādāta latvāņu ierobežošanai nepieciešamā tehnika, to skaitā rotējošā pļaujmašīna, miglotājs un trimmeris, indīgās ķimikālijas un aizsargapģērbs. Kā atzīst D.Golubs, finansējums nācis nedaudz par vēlu, jo tagad, kad augi jau pilnos ziedos, tos nopļaut ir grūti.
Turklāt, pagastam vienam pašam iznīcināt šo sērgu nav iespējams, jācīnās visiem kopīgi. Konkursā par finansējuma piešķiršanu varēja piedalīties tikai pašvaldības, taču latvāņi līgo arī ceļmalās, mežos un zemnieku laukos. "Redziet, tur mēs nopļausim, bet tālāk zeme pieder īpašniekam, kas te uz vietas nedzīvo, sodīt nav ko, bet sēklas vienalga lidos pa gaisu un pāries visā platībā," saka D.Golubs.
Subsīdijas latvāņu ierobežošanai privātiem zemes īpašniekiem šobrīd nav paredzētas, taču sodi ir pabargi — privātpresonām līdz 250 latiem, juridisakjām — līdz 1000. Siguldietis Ansis Gornavs, kurš nesen iegādājies simtgadīgu māju un zemi Svariņu pagastā kopā ar visiem latvāņiem, tos gan pļāvis, gan indējis ar raundapu, kas esot efektīvāk, taču dārgi, viena hektāra apstrāde maksā ap 80 latu.
Saskaņā ar 2006.gadā pieņemto Latvāņu izplatības ierobežošanas valsts programmu 2006.—2012.gadam par latvāņu izptalības ierobežošanu valstiski atbildīga ir Zemkopības ministrija (ZM). Kā Dienu informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Solveiga Lazovska, gatavojot valsts atbalsta projektu 2007.gadam, Zemkopības ministrija savā priekšlikumā bija iekļāvusi arī finansiālu atbalstu latvāņa apkarošanai, taču Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome un Zemnieku saeima neesot atbalstījušas finanšu līdzekļu piešķiršanu latvāņu apkarošanai, norādot, ka tas ir katra zemes īpašnieka pienākums.
Ieveda kā nektāraugu
Cilvēkiem bīstamais Sosnovska latvānis Latvijā sākotnēji ievests kā kultūraugs, arī Svariņu pagastā un blakus esošajā Ezernieku pagastā to ieveduši vietējie bitenieki, cerot uz lielu medus ražu. Tagad dravas īpašnieks jau aizsaulē, bet latvāņu tīrumi ap viņa māju ir vislielākie pagastā. Latvāņu sula izraisa ādas un gļotādas apdegumus, īpaši apdraudot bērnus.
"Tagad jau mēs zinām un piesargāmies, bet sākumā bija daudz apdedzināšanās gadījumu. Atceros, viens traktorists karstā vasarā pļāva izmetās peldbiksēs un izdomāja iztīrīt pļaujmašīnas izkapti, piespiežot nopļautās zāles klēpi pie plikā vēdera. Apdegumi bija tādi, ka mēnesi ārstējās slimnīcā." Tomēr, kā stāsta Rēzeknes rajona Lendžu pagasta bitenieks Vitālijs Sprūga, medus no latvāņu nektāra ir zaļgani dzidrs un garšīgs. Arī gaļas lopi, ja no bērnības pie šādas ēdienkartes radināti, latvāņu jaunos dzinumus noēd labprāt. Svariņu pagastā nevienas zemnieku saimniecības, kas audzētu lielu ganāmpulku, nav.
Kā uzskata D.Golubs, ja ekonomiskā situācija laukos uzlabosies, arī latvāņu nebūs, jo sakoptos tīrumus tie nemīlot, tā arī 750 hektāros zemes, kuru Svariņos iegādājies Dagdas pagasta lauksaimniecības uzņēmums Brīvība, lauki esot tīri.
***
Kā cīnīties pret latvāņiem?
Ķīmiskie paņēmieni:
Smidzināšana ar vispārējās iedarbības glifosātu saturošajiem herbicīdiem. Sāk smidzināt latvāņa agrīnās attīstības stadijā aprīlī vai maijā. Viena gada smidzinājums ar herbicīdiem latvāņu audzi neiznīcina!
Mehāniskie paņēmieni:
Savlaicīga un vairākkārtēja latvāņu nopļaušana, noklāšana ar melno (gaismas necaurlaidīgo) plēvi, ziedu ķekaru nogriešana, lai novērstu sēklu nogatavošanos un izplatību. Efektīvāka ir vienreizēja latvāņu appļaušana ziedēšanas sākumā, nekā trīsreizēja regulāra appļaušana no 4—6 lapu stadijas. Appļaušana jāveic regulāri.
Efektīvs, bet darbietilpīgs paņēmiens ir latvāņu centrālo rozešu izduršana ar lāpstu vai speciāli izgatavotu darbarīku ap 10 cm zem augsnes virskārtas, tādējādi iznīcinot auga ziemotspējīgos dzinumus.
***
Sekas
Ja apdedzinājies
parādās nespēks un diskomforta sajūta
organisms atūdeņojas, cilvēkam slāpst
tulznas uzsūcas pēc 7 — 10 dienām, nokrīt kreveles
ādas krāsa paliek no tumši sarkanas līdz violeti pelēkai un niez
pigmenta plankumi var saglabāties vairākus mēnešus
āda var palikt tumšāka vairākus gadus
Var būt:
slikta dūša, sāpēt vēders, rasties redzes traucējumi
Ko darīt?
Apdedzinātā vieta jāmazgā ar ūdeni un ziepēm 15 minūtes. Ja auga sula ir nokļuvusi acī, tā ir jāskalo, attiecīgi pagriežot galvu, lai skalošanas procesā kaitīgās vielas netiktu ieskalotas otrā acī. Pēc saskares ar latvāni iesaka izvairīties no saules līdz pat 3 diennaktīm. Jādzer daudz šķidruma. Ja ir čūlas, jāvēršas pie ārsta.