"Acīmredzami, ka daļa parādu veidojušies krāpšanu rezultātā, un tāpēc jāsauc lietas īstajos vārdos - tie nav nodokļu parādi, bet valstij radīti zaudējumi. Nodokļu shēmotāju apkarošanai nepieciešama aktīva un efektīva cīņa gan likumdošanas, gan operatīvās darbības virzienos, daudz stingrāk kontrolējot nodokļu maksāšanas procesu, piemēram, nosakot daudz īsākus atskaišu iesniegšanas termiņus, lai neļautu rasties lieliem parādiem. Savukārt attiecībā uz godīgajiem nodokļu maksātājiem jārada mehānisms, kas ļauj risināt nodokļu samaksas problēmas un novērš ilgstošu nodokļu parādu krāšanos. Piemēram, šobrīd notiek diskusija par mediācijas dienesta veidošanu nodokļu administrācijā, kas nodokļu maksātājam ļautu vienoties par saistību izpildi ar VID ārpus tiesas," uzsver finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Dienas veiktā izpēte liecina, ka lielākajai nodokļu parādnieku daļai parāda summa palielinās un tikai neliela daļa nodokļu parādus pamazām dzēš vai arī parādi tiek atgūti tiesas ceļā. Šāda tendence, visticamāk, arī ir iemesls nodokļu parādam teju miljarda eiro apmērā, ko par faktiski neatgūstamu uzskata arī pati nodokļu administrācija.
VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora vietniece Santa Garanča gan nepiekrīt, ka par reāli nepiedzenamiem definētos nodokļu parādus - vismaz daļu no tiem - nekad neizdosies piedzīt. Pēc viņas teiktā, vidēji mēnesī izdodas atgūt 20-25% no parādiem, kas definēti kā atgūstami, savukārt no reāli nepiedzenamo parādu apjoma veiksmīgākajā gadījumā mēnesī tiek atgūti maksimāli līdz 10%, kas gan esot ļoti reti. Garanča skaidro, ka parādu apjoma pieaugums lielākoties saistīts ar nokavējuma naudu pieaugumu, nevis nodokļu pamatparāda pieaugumu.
"Diemžēl pie mūsu pašreizējās uzskaites sistēmas mēs nevaram precīzi pateikt, cik sen veidojies šis kopējais nodokļu parāda apjoms. Taču izteikti parādu pieaugums notika 2008.-2013. gadā, kad parādu kopējais apjoms pieauga vairāk nekā divas reizes," stāsta VID pārstāve un piebilst, ka nav arī statistikas, kāds ir katra nodokļu parāda rašanās iemesls.
"Tomēr gribas domāt, ka lielākā daļa parādnieku nonākuši finanšu grūtībās, bet situācijas risināšanai nav izvēlējušies iesniegt uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu, kas būtu bijis labākais ceļš. Taču nevar noliegt - ja parāds konstatēts VID audita rezultātā, tad vai nu šie cilvēki nezināja likumus, vai arī nekorekti veikuši nodokļu optimizāciju," akcentē Garanča, piekrītot, ka situācijās, kad nodokļu maksātājam audita rezultātā tiek aprēķinātas ļoti lielas nodokļu parādu summas, viss liecina par apzinātu negodprātību.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 9.jūlija, numurā!