Proti, saskaņā ar valdības lemto no 8. februāra tādos pārtikas veikalos kā Rimi, Maxima, Elvi, Mego u. c. varēs iegādāties arī nepārtikas sortimentu, kuru specializētie veikali klātienē nedrīkst tirgot. Piemēram, trauku veikals Rito šķīvjus un katlus klātienē nevar tirgot, bet Rimi vai Maxima tos varēs brīvi iegādāties.
Kaitējumu nesaskata
Taujāts, vai tas nav pretrunā ar godīgas konkurences principiem, Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis atbild noliedzoši. Viņš to pamato ar ārkārtas situācijas specifiku un to, ka tirgotājiem, kuru darbība ir atļauta tikai internetā, ir pieejams valsts atbalsts, piemēram, dīkstāves pabalsts un algu subsīdijas darbiniekiem un grants apgrozāmajiem līdzekļiem.
Taču J. Gaiķis atzīst, ka ir risks, ka pandēmijas ietekmē daudzi mazie tirgotāji neizdzīvos un darbību neatsāks arī pēc krīzes beigām. Tas veicinās tirgus koncentrāciju un mazinās konkurenci. Tomēr Konkurences padomes priekšsēdētājs pieļauj, ka ir iespējams arī otrs, optimistiskais scenārijs. Pēc pandēmijas beigām, atsākoties tirdzniecībai klātienē bez ierobežojumiem, nav izslēgts, ka patērētāji priekšroku dos mazajiem tirgotājiem un īpašajiem zīmolu veikaliem, nevis pārtikas hipermārketiem.
Savu viedokli J. Gaiķis pamato ar analoģiju tūrismā vasaras sezonā, kad, nespējot doties ārvalstu braucienos, ceļotgribētāji aktīvi patērēja iekšzemes tūrisma piedāvājumu. Te gan ir jānorāda, ka iekšzemes tūrisms bija vienīgā alternatīva, bet tā nebūs attiecībā uz mazajiem tirgotājiem un specializētajiem veikaliem.
Ierobežojumi ir absurdi
Daudz skarbāks viedoklis par tirdzniecības ierobežojumiem ir bijušajai Konkurences padomes priekšsēdētājai Skaidrītei Ābramai, kura mudina uz to raudzīties plašāk. Viņasprāt, virknei tirgotāju ierobežojumi, kas ļauj darboties tikai internetā, ir pārlieku liels administratīvais slogs, tāpēc daudzi var tirgu pamest, un tas nozīmē konkurences vājināšanos.
S. Ābrama min, ka pašreizējais veids, kā notiek it kā "iepirkšanās internetā", ir arī nedraudzīgs sabiedrības veselībai. Proti, daudzos veikalos, kas preci nevar tirgot klātienē, pircējs ierodoties var uz vietas noformēt it kā interneta pasūtījumu un tad gaidīt tā saņemšanu. Tas prasa daudz laika, ir saskarsme ar citiem pircējiem. Ekspertes ieskatā no epidemioloģiskās drošības viedokļa daudz efektīvāk būtu ļaut strādāt visiem tirgotājiem, bet ievērojot stingrus noteikumus.
"Attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem no konkurences tiesību viedokļa būtiskākais ir nevis tas, vai ir izstrādāti vienādi nosacījumi un netiek diskriminētas vienādas preču grupas dažādos tirdzniecības kanālos, bet gan tas, cik loģiski, pamatoti un mērķi sasniedzoši ir šie noteikumi. Manā skatījumā tie ir absurdi, jo rada nesamērīgu administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, ierobežojot darbību un pat izstumjot no tirgus mazākus nozares spēlētājus," uzsver bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja.
Sabiedrības drošības intereses bija iespējams nodrošināt ar citiem līdzekļiem, piemēram, pastiprināti kontrolējot pircēju plūsmu un ierobežojot pircēju drūzmu pie atsevišķu preču stendiem, norāda S. Ābrama. Viņa skaidro, ka "ilgtermiņā šāds administratīvais slogs neapšaubāmi var ļoti negatīvi ietekmēt tirgus struktūru, koncentrējot kapitālu un līdz ar to vājinātas konkurences apstākļos paaugstinot cenas. Turklāt minētais piemērs ar iepirkšanos klātienē, pircējam un pārdevējam "spēlējot internettirdzniecību", apliecina, ka šos noteikumus iespējams apiet, pircējam sarežģījot iepirkšanās procesu un nemazinot Covid risku".
Labāk izklīst
To, ka gan konkurencei, gan patērētājiem, gan sabiedrības veselībai vislabāk būtu ar stingriem drošības noteikumiem ļaut strādāt visiem tirgotājiem klātienē, norāda arī Latvijas Darba devēju konfederācijas nodokļu un ekonomikas eksperts Jānis Hermanis un Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
J. Hermanis arī skaidro: tā kā janvāris un februāris tradicionāli ir klusais periods nepārtikas preču iegādē, pašlaik būtu īstais laiks ar stingriem nosacījumiem atsākt visu tirgotāju darbu.
P. Strautiņš teic, ka apsveicama ir valdības vēlme mainīt pašreizējo "preču sarakstu" kārtību. Veikaliem ir jādod iespēja strādāt. Taču, pēc ekonomista domām, "ja tiešām vēlamies ierobežot vīrusa izplatību, drīzāk tirdzniecība ir jāorganizē tā, lai cilvēki pēc iespējas plašāk izklīstu visos iespējamos veikalos, attiecīgi pircēju blīvums katrā atsevišķā veikalā būtu mazāks. Uzsvaram ir jābūt uz distancēšanos, nevis uz lemšanu par preču sarakstiem un veikalu veidiem".