Šobrīd par sporta pedagogiem (treneriem) drīkst strādāt gan tie, kuri ieguvuši augstāko izglītību, gan ar vidējo izglītību, tikai izejot kursus un iegūstot sertifikātu. Sliktākais, ka ir arī tādi, kuriem nav nekāda izglītības dokumenta. Nozare rosina diferencēt sporta speciālistus pēc izglītības līmeņa (arī algu) un atļaut strādāt ar bērniem (it īpaši valsts dotētās sporta skolās) tikai tiem, kuriem ir augstskolas diploms sporta pedagoģijā. Sporta pedagoga alga nav motivējoša, un tas ir viens iemesliem, kālab nereti nākas strādāt vairākās vietās, lai savāktu slodzi. Liela daļa treneru ir pirmspensijas un pensijas gados, ataudze nav pietiekama.
Trīs kvalifikācijas
Patlaban ir trīs sporta treneru kvalifikācijas: A – ar augstāko pedagoģisko izglītību sportā un atbilstošiem audzēkņu sasniegumiem augstas klases sacensībās; B – ar augstāko pedagoģisko izglītību sportā; C – ar apgūtu profesionālās pilnveides programmu (kursiem) un nokārtotu eksāmenu, Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē skaidroja Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Vladimirs Šteinbergs, piebilstot, ka speciālistu reģistrā ir iekļauti 5479 treneri un vēl desmit ar atzītu ārvalstīs iegūtu profesionālo kvalifikāciju. No tiem 37% ir ar C kategoriju, 36% – ar B, 6% – ar A, kā arī 21% studējošo un absolventu, kuri izpildījuši sertifikācijas noteikumu prasības (sporta studiju absolventiem ir tiesības strādāt bez sertifikāta piecus gadus pēc diploma saņemšanas).
Sertifikāciju, kas jāiziet ik pēc pieciem gadiem, veic LSFP, bet profesionālās pilnveides kursus var apmeklēt Latvijas Treneru tālākizglītības centrā, Rīgas Treneru skolā un Sporta izglītības aģentūrā. V. Šteinbergs norādīja, ka ir vairāki sporta veidi, kuros strādā treneri ar C līmeņa kvalifikāciju, proti, aerobika, fitness, karatē, kāpšanas
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 24. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00