Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Vācijas ārlietu ministrs sola stiprināt Latvijas plašsaziņas līdzekļus

Eiropas Savienība (ES) kā demokrātisku valstu savienība uz propagandu nevar atbildēt ar propagandu, piektdien pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Vienotība) sacīja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, uzsverot, ka atbildei ir "jābūt brīvai un neatkarīgai žurnālistikai", kas ietver arī daudzpusīgu mediju piedāvājumu.  

Latvijas ārlietu ministrs, tāpat kā Igaunijas kolēģi piektdien ar Šteinmeieru, apsprieda mediju un informācijas telpas jautājumu, un tika panākta vienošanās par konkrētiem pasākumiem, lai stiprinātu Baltijas mediju vidi. Plānotas dažādas aktivitātes, lai izglītotu Latvijas žurnālistus, studentus un pilsonisko sabiedrību. Studentiem tiks piedāvātas Vācijas nodrošinātas stipendijas maģistra studijām un vasaras kursiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta tieši krievu valodā vēstošajiem medijiem.

Paredzēts "stiprināt neatkarīgus objektīvus un profesionālus plašsaziņas līdzekļus. Šīs sadarbības jomas mērķis ir uzlabot plašsaziņas līdzekļu un atsevišķu žurnālistu, tostarp mazākumtautību, profesionālās prasmes," teikts ministru kopējā ziņojumā. 

Šteinmeiers piektdien vizītē Rīgā, apsprieda arī, kā sacīja Rinkēvičs, visus aktuālos jautājumos. Uzmanības centrā bija Ukrainas krīze, imigrantu pieplūdums no Dienvidu valstīm un Grieķijas jautājums. 

Pēc Vācijas ārlietu ministra domām, patlaban Eiropā paralēli norisinās divas krīzes - Ukrainā un arī sarežģītā situācija saistībā ar Grieķiju. "Abi ir ļoti smagi jautājumi un tāpēc esmu jums pateicīgs par sadarbību," sacīja Šteinmeiers. 

Viņš arī apliecināja, ka Vācija apzinās Latvijas un Baltijas "īpaši lielās raizes" Krievijas agresijas sakarā, tāpēc Vācija "savu iespēju robežās dara visu, lai situācija būtu pēc iespējas kontrolējama".

Pēc Minskas vienošanās Šteimeiers bijis apmierināts, jo uz astoņām nedēļām militārās aktivitātes pierimās, taču "pēc pareizticīgo Lieldienām intensīvi atsākās kaujas vismaz visos divos krīzes punktos." Tāpēc viņš pagājušajā nedēļā sasauca Krievijas, Ukrainas un Francijas ārlietu ministrus uz ārkārtas tikšanos.

Sarunu rezultātā tika panākta vienošanās, lai arī "vēl citas ieroču kategorijas (ne tikai smagā artilērija -red.) tiek atvilktas no konflikta zonas". Tāpat ministri vienojās par īpašu darbu grupu izveidi. 

"Protams, ka nav būtiski tas, kas ir uz papīra, bet tas kas notiek dzīvē. Mēs nenovērsīsim savu uzmanību no norisēm," solīja Šteinmeiers.

Savukārt Rinkēvičs norādīja, ka tika runāts par imigrācijas problēmu Eiropas Dienvidos. "Latvija un citas dalībvalstis grib strādāt pie risinājuma, un tur nepietiek tikai ar patruļu skaitu papildināšanu," skaidroja Rinkēvičs. 

Mediju jautājumi un stratēģiskā komunikācija ir tas, ko Latvija sagaida no Vācijas, kā arī vēlas sadarboties ar sabiedrotajiem NATO. Rinkēvičs uzskata, ka pašlaik viss tiek darīts pareizi un ka ir jāturpina labā sadarbība ar Vāciju. "Mēs neesam prasījuši neizpildāmas lietas, bet tas, ko mēs esam prasījuši, ir nepieciešams," noteica Rinkēvičs.

Savukārt pirms sarunas ar Rinkēviču Vācijas ministrs tikās ar premjeri Laimdotu Straujumu (Vienotība) un valsts prezidentu Andri Bērziņu.

Pārrunājot Latvijas prezidentūras ES Padomē gaitu ar Straujumu, Šteinmeiers tikšanās laikā slavēja tās norisi: "Latvijas prezidentūra ir lieliski organizēta, augsti novērtēju to, ka gan jūs personīgi, gan jūsu ministri ir ļoti pragmatiski un mēģina atrast loģiskus situāciju risinājumus, un varam vien vēlēties, lai Eiropai būtu vairāk šādu cilvēku."

Straujuma Vācijas ministru informēja par svarīgākajiem prezidentūras gaidāmajiem notikumiem, akcentējot Austrumu partnerības samitu, bet apspriežoties par situāciju Ukrainā, abas puses uzsvēra - ir jāturpina īstenot Minskas pamiera nosacījumus. Tika uzsvērts ES atbalsts turpmākajam reformu procesam Ukrainā, kā arī 28.aprīlī Kijevā notiekošā konference Ukrainas reformu atbalstam. 

Savukārt ar prezidentu Bērziņu pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības, reģionālās sadarbības un starptautiskās darba kārtības jautājumi. Uzsākot sarunu, Bērziņš izteica līdzjūtību Vācijai, kur piektdien izsludinātā nacionālā sēru dienā tiek pieminēti traģiskajā aviokompānijas Germanwings katastrofā bojā gājušie.

Sarunas gaitā puses apmainījās viedokļiem par Latvijas un Vācijas nodomu stiprināt divpusējās attiecības, jo īpaši plašsaziņas līdzekļu, kultūras, izglītības, duālās profesionālās izglītības un iedzīvotāju savstarpējo kontaktu jomās. Prezidents pateicās Vācijai par apņemšanos sniegt savu atbalstu stipendiju programmu, pieredzes apmaiņas, ekspertīžu un prakšu veidā plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem sabiedriskās raidorganizācijās, īpaši pievēršoties tām, kas strādā krievu valodā. Valsts prezidents uzsvēra, ka šāda praktiska un konkrēta sadarbība ir labākais veids kā stiprināt mediju profesionalitāti un vērsties pret Krievijas producēto propagandu.

Vācijas ārlietu ministrs Šteinmeiers savus amata pienākumus sāka pildīt 2013. gada 17. decembrī, viņš ir Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) biedrs.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas