Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Valdības plānā par aizdomīgiem uzskata gandrīz visus

Lai gan jau tagad daudzi uzņēmēji, saskārušies ar valdības iedvesmotajiem pasākumiem cīņā pret naudas atmazgāšanu, cenšas rast risinājumus citās valstīs, Dienas rīcībā nonākušais Sanda Ģirģena (KPV LV) vadītajā Iekšlietu ministrijā tapušais un Krišjāņa Kariņa (JV) Ministru kabinetā apstiprinātais un noslepenotais naudas atmazgāšanas pretpasākumu triju gadu plāns rāda: tie kļūs vēl nesalīdzināmi skarbāki un arī dārgāki, turklāt par aizdomīgu nu jau var tikt uzskatīts gandrīz vai ikviens Latvijas iedzīvotājs, uzņēmums un nevalstiskā organizācija.

Slepenības pamatojums

No pagājušā gada 23. decembrī pieņemtā Ministru kabineta rīkojuma Nr. 653 ar garo nosaukumu Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai (NILLTPFN) laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam pašlaik noslepenots nav tikai pirmais punkts, kurš paredz šāda plāna apstiprināšanu, un pēdējais, ar kuru spēku zaudē iepriekšējais – 2018.–2019. gada – plāns.

Viss pārējais rīkojuma teksts ir ierobežotas pieejamības informācija, un Valsts kanceleja skaidro, ka šādu statusu dokumentiem noteicis Ģirģens pēc ministrijas valsts sekretāra vietnieka Jāņa Bekmaņa priekšlikuma. Pamatojums noslepenošanai: ja plānu priekšlaicīgi nodošot tiem, uz kuriem tas attiecas, – sabiedrībai –, tas varot negatīvi ietekmēt diskusijas par Latvijai piemērojamo FATF uzraudzības režīmu, t. i., iekļaušanu vai neiekļaušanu tā sauktajā pelēkajā sarakstā.

Patiesībā gan pilnajā Ministru kabineta rīkojuma tekstā, kas ir Dienas rīcībā tāpat kā pats plāns, nekādas detalizētas informācijas nav – ir tikai uzskaitīti kopumā vienpadsmit plāna rīcības virzieni, piemēram, Konfiskācija, Preventīvie pasākumi, Uzraudzība, Finanšu izlūkošana u. tml., kā arī noteiktas par to īstenošanu atbildīgās iestādes un citas iestādes.

Cita lieta – pats plāns ir gandrīz uz 60 lappusēm, kurā detalizēti aprakstīti neskaitāmi veidi, kā Latvijas valsts iestādes plāno līdz pat 2022. gada beigām starptautiskajiem vērotājiem apliecināt, ka visos iespējamos veidos cīnīsies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un līdzīgām darbībām, kā arī aprēķinātas šīs apliecināšanas tiešās izmaksas.
 

Aizdomīgi visi

Pirmais iespaids, ko cilvēkam no malas rada valdības noslepenotais NILLTPFN plāns, ir: tā autori dažādās nelikumīgās legalizēšanas darbībās vai to atbalstīšanā jau a priori aizdomās tur ne tikai bankas un citas finanšu iestādes, bet faktiski ikvienu juridisko personu, nevalstisko organizāciju un daudzu profesiju pārstāvjus. Galvenie risku objekti saskaņā ar plāna autoru uzskatiem ir ne tikai kredītiestādes, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes, bet arī ieguldījumu brokeru sabiedrības un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, nodokļu konsultanti, ārpakalpojumu grāmatveži, pat neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji un zvērināti advokāti.

Ikvienas šīs nodarbes pārstāvjiem NILLTPFN plāna autoru ieskatā ir plašas iespējas legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai palīdzēt šādai legalizēšanai. Piemēram, ņemot vērā neatkarīgo juridisko pakalpojumu sniedzēju "nozares profesionāļu padziļinātās zināšanas normatīvajos aktos un ekonomikā, pastāv risks, ka konsultācijas tiek apzināti sniegtas vai neapzināti izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mērķiem". Arī attiecībā uz nodokļu konsultantiem pastāvot risks, ka viņu pakalpojumus var izmantot noziedznieki, lai veiktu dažādas darbības, tostarp pat sagatavotu gada pārskatus.

Aizdomīga profesija plāna sagatavotāju ieskatā ir arī zvērināti advokāti, jo "daļa no advokātu sniegtajiem pakalpojumiem var būt pievilcīgi noziedzniekiem, kas vēlas slēpt noziedzīgi iegūtu līdzekļu izcelsmi". Tāpat noziedznieki varot izmantot zvērinātu advokātu statusa priekšrocības, pilnvarojot profesijas pārstāvi rīkoties klienta interesēs, piemēram, iegādāties nekustamo īpašumu.


Nacionālās ievainojamības

No plāna izriet, ka faktiski aizdomās var tikt turēta jebkura juridiskā persona un nevalstiskā organizācija. Juridiskajām personām piemītot iespējamība tās "izmantot, lai slēptu līdzekļu izcelsmi, maskētu patiesos labuma guvējus, kā arī nepiesaistītu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas uzraudzību un novēršanu atbildīgo institūciju uzmanību".

Savukārt par nevalstiskajām organizācijām plānā norādīts, ka tās lielākoties ieņem starpnieka lomu, lai piesaistītu līdzekļus un vēlāk tos novirzītu, slēpjot patieso saņēmēju un izlietojuma mērķi. Turklāt var tikt iesaistītas vairākos vai jebkurā no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas shēmas posmiem: līdzekļu vākšanā, legalizācijā, sadalē.

Iespaidīgs ir arī "nozīmīgāko nacionālo ievainojamību" radošo faktoru uzskaitījums, kurā iekļauti pat neklātienē – tātad ārpus banku filiālēm – saņemami finanšu pakalpojumi, kas radot "anonimitātes un krāpniecības risku, kā rezultātā nauda var tikt nodota trešajai personai". Šādi pakalpojumi ir viegli un ātri pieejami, un nav skaidrs iegūto līdzekļu izlietošanas mērķis.

Vēl vienu nozīmīgu nacionālo ievainojamību valdības apstiprinātā un noslepenotā plāna autoru ieskatā radot arī biedrībām esošā iespēja brīvi saņemt ziedojumus, kā avoti netiek uzskaitīti, turklāt praksē konstatētas grūtības veikt mērķziedojumu izlietošanas kontroli.
 

Konkrētie pasākumi

Lielākā daļa valdības plāna ir veltīta dažādām aktivitātēm, kuru veikšana palīdzēšot valstij sekmīgi apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un radīt labvēlīgu priekšstatu par šādām valsts pūlēm starptautisko organizāciju vērtējumā.

Daudzas aktivitātes ir aprakstītas ļoti vispārīgi, taču kopējais iespaids ir nepārprotams: nozīmīgi paplašinot potenciāli aizdomīgo personu loku, kontrolējošo iestāžu finansējumu, pilnvaras un resursus, valdība tuvākajos trijos gados plāno ievērojami birokratizēt uzņēmējdarbības iespējas Latvijā.

Atsevišķas aktivitātes ir aprakstītas pietiekami skaidri: ir minēta gan vienkāršota kārtība ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem, gan iespēja ieviest nelicencēto likuma subjektu darbības sākšanas kontroles mehānismus, gan nepieciešamība licencēt pat nodokļu konsultantus un juridisko pakalpojumu sniedzējus.
Plānots, ka Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu izlūkošanas dienestam tiks nodrošināta iespēja vēl vienkāršāk piekļūt kredītiestāžu informācijai, lai uzlabotu informācijas apmaiņu kredītiestāde–valsts, un, lai kontrolējošās iestādes tiktu galā ar pieaugušajiem pienākumiem, tām tiks nodrošināts arī nozīmīgs finansējuma pieaugums.

Paredzēti arī sabiedrības informēšanas pasākumi, taču arī tajos dominē aizdomīguma motīvs. Piemēram, iecerēts pastiprināti informēt sabiedrību, tostarp nevalstiskās organizācijas, par juridisko personu un nevalstisko organizāciju risku novērtējumu, tai skaitā īpaši norādot tos faktorus, kas paaugstina iespēju nevalstisko organizāciju sektoru izmantot ļaunprātīgos nolūkos.

Taču plānā atrodami arī ļoti konkrēti uzdevumi, minot pat obligāti ierosināmu lielo kriminālprocesu skaitu un līdzīgus mērķus. "Virzīt prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai vismaz piecas apjomīgas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietas divu gadu laikā," arī šāds uzdevums noteikts valdības noslepenotajā plānā.

Plānā, kas it kā paredzēts cīņai pret noziedzīgu līdzekļu legalizāciju, pieminēta pat cīņa ar radikalizāciju, tostarp paredzēts veikt radikalizācijai visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām tuvu stāvošu profesionālo grupu apmācību par radikalizācijas pazīmēm un novēršanu.


Ietekme nav aprēķināta

Plāna īstenošana triju gadu laikā prasīs arī nozīmīgu finansējumu: tā autori aplēsuši, ka šogad plāna realizēšanai nepieciešami 4,79 miljoni eiro, nākamgad – 4,95 miljoni eiro, aiznākamgad – 4,87 miljoni eiro.
Taču zīmīgi, ka Ģirģena vadītās ministrijas izstrādātajā un valdības apstiprinātajā plānā nav atrodami ne tikai kādi aprēķini par to, kāda būs tajā ietverto aktivitāšu netiešā ietekme uz uzņēmējdarbību, bet pat norāde, ka šādi apsvērumi ņemti vērā. Tā vietā ir minēts plāna apstiprinātāju prioritārais mērķis: veicināt Latvijas starptautisko reputāciju kā valstij, kas veiksmīgi stiprinājusi finanšu sektoru krīzes situācijā. Latvijas finanšu sektora reputācijas uzlabošana.

Top komentāri

Aizsajūsmasaizrāvāselpa
A
Mēs esam tuvāk, nekā Šveice! Bet represiju ziņā - tuvāk, nekā Ziemeļkoreja!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
VVZ
V
Tas saucas "nodokļu un administratīvais terors". Staļina laiki šķiet nožēlojami bērna šļupsti, salīdzinot ar šiem.
Prātotājs
P
Tas jau izklausās pēc "visus cietumā-tie kuri spēs pierādīt savu nevainību,varbūt atbrīvosim". Kārtējo reizi pārliecinos par debīlo Latvija vēlētāju,kas ejot pie vēlēšanu urnām smadzenes atstājuši mājās.Ko tagat čīkstēt? Paši vien ievēlējāt tos monstrus.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas