Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, Valsts prezidents un Kanādas Senāta priekšsēdētājs tikšanās laikā vēlreiz apliecināja abu valstu ciešo apņēmību un sadarbību, lai palielinātu NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu līdz brigādes līmenim.
Levits uzsvēra, ka, lai stiprinātu valsts drošību un aizsardzību un nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātu attīstību, Latvija ir pieņēmusi lēmumu 2025.gadā palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat Valsts prezidents īpaši novērtēja profesionālo Kanādas NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijas kaujas grupas vadību kā izcilu piemēru arī citām valstīm, veidojot daudznacionālu NATO militāro vienību sadarbības modeli.
Sarunas laikā Valsts prezidents un Kanādas Senāta priekšsēdētājs atkārtoti apliecināja abu valstu kā NATO dalībvalstu vienotību attieksmē pret Krievijas agresiju Ukrainā. Abas puses atzīmēja nepieciešamību turpināt sniegt politisku un praktisku atbalstu Ukrainai, arī kontekstā ar gaidāmo NATO valstu un valdību vadītāju samitu Viļņā šī gada jūlijā.
Tikšanās nobeigumā tika pārrunāta Kanādas Senāta likumdošanas prakse par Krievijas iesaldēto līdzekļu novirzīšanu Ukrainai. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību veidot "ad hoc" starptautisku tribunālu, kas iztiesātu Krieviju par agresijas noziegumu pret Ukrainu.