Levits un Kariņš uzskata, ka šajā priekšlikumā ir nepieciešams diskutēt par vairākiem jautājumiem, taču galvenais ir politiskais virziens, ka Latvija, līdzīgi kā citas valstis reģionā, plāno ieviest valsts aizsardzības dienestu.
"Mums ir jāstiprina mūsu aizsardzības spējas jaunajā ģeopolitiskajā situācijā. Sabiedrotie palielinās klātbūtni Latvijā, bet arī mums pašiem ir jāstiprina mūsu bruņotie spēki. Ir nepieciešams izveidot rezerves ar militāri apmācītiem iedzīvotājiem, un šāds dienests ir pareizais instruments, kā apgūt prasmes aizsargāt savu valsti," atzīmē Levits.
Tāpat tikšanās laikā Levits un Kariņš pārrunāja aktuālos enerģētikas nozares jautājumus.
Jau ziņots, ka, saskaņā ar Aizsardzības ministrijas (AM) plānu, valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi.
Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.
Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā. Tāpat būs iespējams izvēlēties dienestu no četriem veidiem. Varēs iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu Zemessardzē. Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienests.
Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus.
Lai iestātos valsts aizsardzības dienestā, Latvijas pilsonim - vīrietim - jābūt vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Sievietes varēs pieteikties brīvprātīgi.
Paredzēts, ka iesauktajiem tiks maksāta kompensācija 400 eiro apmērā ikdienas izdevumiem. Valsts apmaksās ēdināšanas izdevumus un dzīvošanu kazarmās, kā arī iesauktajiem būs pieejama sporta infrastruktūra. Iesauktajām personām ir paredzēts arī viens brīvlaiks viena mēneša garumā, kā arī varētu būt paredzēta iespēja nedēļas nogalēs doties mājās.
Reformas īstenošanai AM tuvākajā laikā uz valdību virzīs normatīvo aktu grozījumus un speciālu likumprojektu. Gala lēmums par reformu būs jāpieņem Saeimai.