Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +9 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 24. februāris
Diāna, Dina, Dins

Vecāka gada gājuma Krievijas pilsoņi vairumā gadījumu izvēlējušies palikt Latvijā

Par 75 gadiem vecāki Krievijas pilsoņi, kuriem arī ir jāiegūst jaunās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, taču nav jākārto valsts valodas pārbaudes, pamatā ir izvēlējušies palikt valstī, šorīt LTV Rīta panorāmā stāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

Ierēdne informēja, ka no šīs iedzīvotāju grupas jaunajām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām ir pieteikušies 92% Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu.

PMLP dati liecina, ka pagājušās nedēļas sākumā no aptuveni 25 000 Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecās jaunās likuma prasības, pastāvīgās uzturēšanās atļaujām bija pieteikušies 13 000, vēl ap 6000 bija kārtojuši valsts valodas pārbaudes, tās nebija nokārtojuši un pieteikušies tām atkārtoti, bet termiņuzturēšanās atļaujām bija pieteikušies ap 800 no šīm personām.

Taujāta, kas savukārt ir tie cilvēki, kas uzturēšanās atļauju jautājuma sakārtošanai nedara neko, Roze lēsa, ka tie, piemēram, varētu būt cilvēki, kas izvēlējušies aizbraukt prom no Latvijas. PMLP gan nav informācijas par šādu personu skaitu.

Roze vērtēja, ka gala rādītāji būs redzami 90 dienas pēc tam, kad PMLP būs izsūtījusi izbraukšanas rīkojumus personām, kas neko nav darījušas sava statusa sakārtošanai - tad būšot redzams, vai viņi tiešām neko negrasās darīt, vai arī pēdējais brīdinājums viņus pamudinās sākt kaut ko darīt.

Savukārt vaicāta, kas notiks ar tiem, kas nereaģēs arī šo 90 dienu laikā, tostarp nepametīs valsti, Roze skaidroja, ka valsts paļausies, ka viņi ir izbraukuši un nemēģināšot viņus kā īpaši meklēt un pārliecināties, vai viņi tiešām ir pametuši valsti, taču brīdī, kad šādi cilvēki kaut kur atzīmēsies (piemēram, mēģinot ceļot, elektroniski reģistrējoties kādam pakalpojumam u.tml.), tad PMLP reaģēs uz šādu informāciju un prasīs šīm personām ierasties pārvaldē, lai izdotu tām izbraukšanas rīkojumus.

Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) Latvijas Radio atzina, ka precīzas skaidrības par potenciāli izraidāmajiem Krievijas pilsoņiem nav, jo daudzi izvēlējušies citus rīcības modeļus, nevis mēģināt iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas - aizbraukt, naturalizēties, kārtot termiņuzturēšanās atļaujas u.c.

Runājot par gaidāmajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas uz diviem gadiem pagarinās Krievijas pilsoņu iespējas nokārtot valsts valodas prasības, Bergmanis lēsa, ka darbs komisijā pie likuma grozījumiem sāksies šonedēļ un deputāti lūgs tiem noteikt steidzamību.

Bergmanim neesot saprotams, kāpēc valdība šādus likuma grozījumus nevirzīja agrāk. Iekšlietu ministriju, kas virza šos likuma grozījumus, vada Bergmaņa politiskā spēka pārstāvis Māris Kučinskis (AS).

Kā ziņots, Iekšlietu ministrija (IeM) pēc valdības lēmuma ir iesniegusi Saeimā grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz uz diviem gadiem pagarināt termiņu, kura laikā Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs kārtot valsts valodas pārbaudes, kas nepieciešamas pastāvīgas uzturēšanās atļaujas iegūšanai. Vienlaikus ministrija uzsver - ja šie iedzīvotāji nedarīs pilnīgi neko, viņiem valsts tomēr būs jāpamet.

Pašlaik spēkā esošā Imigrācijas likuma redakcija paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada 1.septembrī zaudēs spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.

Valdība pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma uzdot IeM sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Valdība par valodas prasību pagarinājumu lēma, jo secināja, ka aptuveni 10 000 no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tātad viņiem valsts būtu jāpamet.

Neskatoties uz piedāvātajām izmaiņām, no septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ir jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja. Kā iepriekš pauduši PMLP pārstāvji, tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebūs neko darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2.septembra uzturēšanās atļauja būs zudušas, līdz ar to viņiem Latvijā zudīs sociālās garantijas, pilna pieeja veselības aprūpei, viņi nevarēs legāli strādāt u.tml., un PMLP viņiem sāks izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts 90 dienu laikā.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, IeM piedāvātie likuma grozījumi paredz noteikt, ka Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs lūgt termiņuzturēšanās atļaujas, apņemoties vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudes, lai varētu legāli uzturēties Latvijā. Likuma pašreizējā redakcija nosaka, ka valsts valodas prasmes pārbaudes pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai būtu jānokārto līdz 2023.gada 1.septembrim, bet atkārtotās pārbaudes - līdz 2023.gada 30.novembrim.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai iesniegtie grozījumi paredz, ka persona būs jāiesniedz pieteikums un nepieciešamie dokumenti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai likumīgās uzturēšanās laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.martam, veicot valsts nodevas samaksu 100 eiro apmērā.

Par pietiekamiem finanšu līdzekļiem termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai tiks uzskatīti personai faktiski esošie iztikas līdzekļi. Nosacījums par veselības apdrošināšanas polises nepieciešamību, ieceļojot un uzturoties Latvijā, nebūšot attiecināms.

Pieteikumus PMLP izskatīs četru mēnešu laikā, un līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai iesniedzējiem būs tiesības turpināt uzturēties un strādāt Latvijā. Termiņuzturēšanās atļauju izsniegs uz diviem gadiem, tai nenosakot reģistrācijas termiņu.

Kā vēsta IeM, noslēdzoties valsts valodas prasmes pārbaudes pirmajam posmam, kas noteikts līdz 1.septembrim, ticis secināts, ka daļa no personām, kurām būtu bijis jākārto valsts valodas prasmes pārbaude, nav tai pieteikusies, savukārt daļa no personām, kuras ir kārtojušas valsts valodas prasmes pārbaudi, nav spējušas to nokārtot vismaz minimāli nepieciešamajā zināšanu līmenī. No personām, kas valsts valodas prasmes pārbaudi kārtoja aprīlī un maijā, pārbaudi nenokārtoja ap 49% pretendentu, bet jūlijā un augustā - pat ap 80% pretendentu.

IeM secina, ka daļa no Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas konkrētās likuma normas, iespējams, apzinoties valsts valodas prasmes nepietiekamo līmeni, nav šim pārbaudījumam pieteikušās, bet, ja to ir izdarījušas, nav spējušas to nokārtot. Līdz ar to šādas personas nespēj iesniegt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus.

Šobrīd PMLP informācija liecina, ka tikai 13 025 personas jeb 51% no Imigrācijas likuma subjektu loka - 25 316 personām, ir iesniegušas pieteikumus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. IeM lēš, ka līdz ar to no septembra pastāvīgās uzturēšanās atļaujas kļūst nederīgas ap 10 000 personu.

IeM iesniegtie grozījumi paredz, ka Krievijas pilsonim, kuram pastāvīgās uzturēšanās atļaujas derīgums ir beidzies un kura faktiskā dzīvesvieta ir Latvija, būs tādas pašas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, kādas saskaņā ar tiesību normām ir paredzētas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam, kā arī ir tādas pašas tiesības uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras administrētajiem pakalpojumiem, bezdarbnieka statusu, invaliditātes ekspertīzi un atbalsta pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai, pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem.

Ņemot vērā, ka grozījumi tikai tagad nonāk Saeimā, aģentūra LETA interesējās IeM, kas notiks ar tiem cilvēkiem, kuri līdz 1.septembrim nebūs nekādi reaģējuši uz aicinājumu iesniegt dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai un kuri nebūs valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanas procesā.

IeM skaidro - ja Krievijas pilsonis nebūs vēlējies saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu un nebūs iesniedzis PMLP lūgumu šāda statusa piešķiršanai Latvijā, tai skaitā nebūs pieteicies valsts valodas prasmes pārbaudēm, viņam saskaņā ar likumu vairs nav tiesību uzturēties Latvijā. Ja šāds Krievijas pilsonis faktiski uzturēsies Latvijā, viņam Latvija būšot jāpamet.

Lai nodrošinātu Krievijas pilsoņu informēšanu par likuma prasībām, septembra vidū tie cilvēki, kuriem vairs nebūs pastāvīgās uzturēšanās atļauja, saņems PMLP vēstuli, kurā tiks informēti, ka viņiem šīs atļaujas derīgums ir beidzies, un ka viņiem līdz šā gada 2.decembrim Latvija būs jāatstāj, norādīja ministrijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas