Ja tiks gūts Saeimas atbalsts, jau pavisam drīz būtiskas pārmaiņas varētu piedzīvot iepirkumu procedūras regulējums Latvijā. Valdība otrdien akceptēja finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadītās darba grupas izstrādāto radikālāko variantu, kā reformēt esošo iepirkumu sistēmu.
Ministru kabineta (MK) protokollēmumā arī uzdots ministram iesniegt Saeimā darba grupas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Publisko iepirkumu likumā uz otro lasījumu. Tālākajā likumu grozījumu ķēdē ir plānoti grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā, ko sagatavotu Finanšu ministrija (FM), bet tie tiktu virzīti kā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas likumprojekti. Konceptuāli atbalstīts priekšlikums Elektronisko iepirkumu sistēmas uzturēšanas un attīstīšanas funkciju un ar to saistīto amata vietu nodot Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) ar 2026. gada 1. janvāri. Tāpat ar nākamā gada 1. janvāri pašvaldībām vajadzēs uzsākt centralizēti vadīt publisko iepirkumu procesu pašvaldībās.
Kā būs tālāk
Priekšlikumi paredz, ka iepirkuma procedūru regulējumu attiecina tikai no ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām, kas šobrīd preču un pakalpojumu iepirkumos ir 143 000 eiro un būvdarbu iepirkumos 5 538 000 eiro. Lai nodrošinātu iepirkumu datu pieejamību, tiek plānots noteikt par pienākumu publicēt noteikta satura informāciju par iepirkumu plāniem un noslēgtajiem līgumiem un/vai faktiskiem izdevumiem, ja iepirkumi ir zem ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām. Apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšana IUB turpmāk būtu iespējama tikai iepirkumiem no ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām, tiktu pārskatīti kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi, lai veicinātu konkurenci,
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 28. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00