Pirms 25 gadiem, 1995. gada 29. novembrī, visa Latvija piesprādzējās un aizturēja elpu, vērojot, vai valsts bobs, 5. Saeimas laikā uzņēmis labu starta ātrumu trasē, kuras galā ir NATO un ES, nepārlēks uz sliedēm, kas ved Baltkrievijas un Moldovas virzienā: Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzticēja valdības veidošanu Nacionālā izlīguma bloka (tautā iesaukta par nacionālā tizlīguma bloku) līderim Ziedonim Čeveram, kuram tobrīd Saeimā bija 51 balss.
6. Saeimas kopā sanākšanas pirmajā dienā, 7. novembrī, Guntis Ulmanis valdības veidošanu tomēr uzticēja nevis "Saeimas vairākumu" pārstāvošajam Čeveram, bet Nacionālā bloka līderim Mārim Grīnblatam (Tēvzemei un brīvībai). Šāds solis nebija liels pārsteigums pēc Ulmaņa uzstāšanās svētdienas TV Panorāmā 5. novembrī, kad viņš paziņoja, ka nevēlas nākamajā Latvijas valdībā redzēt Joahimu Zīgeristu. "Esmu ļoti iepriecināts par prezidenta runu TV, viņš tiešām bija prezidents, lūdzu, izsakiet viņam uzslavu," Dienai teica LNNK deputāts Aristids Lambergs.
8. novembra ziņā par valdības veidošanas uzticēšanu Mārim Grīnblatam Diena cita starpā izvaicāja arī premjera pilnvaras nule nolikušo Māri Gaili, kurš prognozēja, ka balsojums par Grīnblata valdību būšot pozitīvs, taču piebilda, ka "saprotamu iemeslu dēļ nevēlos nosaukt deputātus, jo tur jau ne tikai logus sit ārā". Savukārt Čevers teica, ka viņa vadītais bloks esot pilnīgi stabils, bet tad zīmīgi piebilda, ka "par visiem deputātiem pat Dievs nevarot zināt". Vēl 17. novembra Dienā vairākums Saeimas frakciju pārstāvju atzina, ka Grīnblata valdībai "drīzāk ir izredzes tikt apstiprinātai nekā neiegūt Saeimas uzticību", lai gan situācija vēl arvien esot mainīga. 17. novembra SestDiena portretrakstā Prezidenta izvēles atgādināja pat tādu iespēju kā Saeimas atlaišanas ierosināšana, ja Valsts prezidentu neapmierinātu Saeimas ģeopolitiskā orientācija. "Par šādu variantu Guntis Ulmanis izsakās līdzībās, ka "kuģa vai vilciena katastrofas neviens neplāno un neparedz", tomēr piebilst: "Ja pienāks dzīvē tāds brīdis, es rīkošos.""
23. novembra Diena, iepazīstinot ar Grīnblata valdības sastāvu, sniedza tās kandidātu biogrāfijas, par diplomēto filozofu Grīnblatu rakstot: "Strādājis par sociologu LVU un Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā. Ir strādājis arī ārpus savas specialitātes par ceļu strādnieku, virpotāju, sargu, skolotāju Madonas un Cesvaines vidusskolās un burtlici…" Kultūras ministra amata kandidāts bija dzejnieks Guntars Godiņš. Taču jau 24. novembra Dienas pirmā ziņa vēstīja, ka Saeima neizsaka uzticību Grīnblata valdībai – par to nobalsoja tikai 48 no klātesošajiem visiem 100 deputātiem: Nacionālais bloks, Latvijas ceļš un neatkarīgais deputāts Guntis Eniņš. Pret: Demokrātiskā partija Saimnieks, Zīgerista partija, Vienības partija (tās reklāmiebļaušana Saeimā lai paliek uz Radio SWH toreizējā vadītāja sirdsapziņas), Tautas saskaņas partija (Ludmila Kuprijanova atturējās) un Sociālistiskā partija. Guntis Ulmanis gan izteicās, ka nākamā valdības vadītāja kandidatūras esot vairākas, tomēr jau 24. novembrī Valmierā, tiekoties ar pašvaldību līderiem, deva mājienu, ka Ministru kabineta sastādīšanu uzticēs Čeveram. Atbildot uz Ulmaņa kategorisko nepiekrišanu Zīgerista iekļaušanai valdībā, Ziedonis Čevers viņam esot "devis katoļa godavārdu, ka Zīgerista valdībā nebūs". Parlamenta atlaišanu Ulmanis šajā sanāksmē jau vērtēja kā "patlaban nepieņemamu". Visas pazīmes liecināja, ka Zīgerista problēmu Nacionālā izlīguma bloks jau ir atrisinājis: Zīgerists esot cietis autokatastrofā Itālijā, un viņa veselības stāvoklis nepieļaujot līdzdalību valdībā. Tikmēr vēlēšanu rezultātus karsti apspriest turpināja inteliģence – Jānis Plotnieks pat bija uzrakstījis vēstuli draugam, 6. Saeimas deputātam, rakstniekam Jānim Mauliņam, ar piebildi "bijušajam draugam"… 27. novembra Dienā Ilzes Viņķeles tēvs, ārsts Juris Vidiņš, vērtējot situāciju, rakstīja: "Ja mūsu ģeopolitiskais stāvoklis būtu līdzīgs Dānijas vai Islandes stāvoklim, nekas traģisks nenotiktu, ja pie varas nāktu komunisti internacionālisti, fašisti vai nacionāļi. Valsts un tauta turpinātu pastāvēt. Tomēr mēs neesam ne Dānija, ne Islande. Austrumos no mums ir Krievijas impērija…"
29. novembrī Čevers saņēma Valsts prezidenta uzaicinājumu un paziņoja, ka par tīkamiem valdības partneriem uzskata arī Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakciju un LNNK. Sekoja saspringtas nedēļas, ieskaitot nakts sarunas, kuru rezultātā Čevera valdības apstiprināšanai pietrūka Viktora Kalnbērza un Viestura Gredzena balss.