VK: Dzelzceļa elektrifikācijas projektu izgāza ne tikai ģeopolitiskā situācija, bet arī SM un LDz rīcība

Revīzijās iestādē aģentūru LETA informēja, ka vērienīgi dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projekti, kuros bija plānots ieguldīt vismaz 534 miljonus eiro, tostarp 454 miljonus eiro Kohēzijas fonda finansējuma, iecerētajā laikā un apmērā neīstenosies.

VK pēc revīzijas, kas tika pabeigta marta vidū, atzīst, ka infrastruktūras modernizācijas projekta izgāšanos izraisīja nepilnības dzelzceļa nozares attīstības plānošanā un iesaistīto pušu aktīvas rīcības trūkums. 

"SM nav rīkojusies tā, kā tas pienāktos atbildīgam politikas plānotājam, lai savlaicīgi stiprinātu infrastruktūras konkurētspēju un palīdzētu sagatavoties pārmaiņām nozarē. SM jau vairākus gadus bija skaidrs, ka Latvijā vērojama lejupejoša tendence kravu pārvadājumu apmēros pa dzelzceļu, ko arī nākotnē ietekmēs kravu pārvadātāju valstu ostu attīstības plāni," norāda VK.

Tāpat VK atzīmē, ka 2019.gadā tika novērota negatīva tendence kravu pārvadājumos pa dzelzceļu, salīdzinot ar 2018.gadu, kravu pārvadājumu apmēram samazinoties par 15,8%, un veidojot vien 41,5 miljonus tonnu, kas bija zemākais pa dzelzceļu pārvadātais kravu apmērs kopš 2002.gada.

No finansiāli apjomīgākā investīciju projekta Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija, kura sagatavošana un saskaņošana prasīja piecus gadus, LDz aktuālās finanšu situācijas dēļ jau atteicies. Projekts paredzēja īstenot pirmo elektrifikācijas posmu līnijās Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga.

Pēc VK sniegtās informācijas, aktuālā situācija liecina, ka plānos palicis tikai viens no sākotnēji iecerētajiem un sāktajiem četriem dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektiem. Īstenojot projektu Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava-Mangaļi-Ziemeļblāzma modernizācija tiks uzlabots TEN-T dzelzceļa tīklā ietilpstošais posms, tostarp palielināta caurvedes spēja un kapacitāte, ikdienas satiksmes organizēšanas darba efektivitāte un satiksmes drošība, kā arī tiks samazināts apkārtējās vides piesārņojuma risks.

VK arī norādīja, lai uzlabotu dzelzceļa infrastruktūras konkurētspēju, pasažieru ērtības un dzelzceļa darbības atbilstību vides prasībām, no 2014. līdz 2020.gadam dzelzceļa nozarei bija paredzēts apmēram divas reizes lielāks finansējums, nekā tas bija pieejams iepriekšējā Eiropas Savienības fondu periodā.

"Diemžēl plānotā dzelzceļa nozares attīstība lielākoties ir palikusi tikai uz papīra, un gadījumā, ja nozarē neuzlabosies investīciju projektu sagatavošana un ieviešana, atlikušajā struktūrfondu pieejamības periodā varam nepagūt īstenot arī pārskatītos plānus dzelzceļa attīstībai," pauž revīzijas iestāde.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa stāstīja, ka, neskatoties uz Latvijas ģeogrāfisko novietojumu un vēsturiskajām tradīcijām tranzīta un kravu pārvadājumu jomā, Latvija jau vismaz pāris desmitgades zaudē pozīcijas. 

"Revīzijās konstatētais ļauj nojaust, ka ģeopolitiskā situācija, kuru nereti vaino atbildīgās amatpersonas, nav vienīgais iemesls. Pārliecinājāmies, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijā konsekventas un mērķtiecīgas rīcības trūcis gan SM darbībās, gan pašā LDz. Protams, neveiksmīgie infrastruktūras modernizācijas projekti ir tikai viens posms kopējā tranzīta jomas konkurētspējā un dzelzceļa infrastruktūras attīstībā pasažieru pārvadājumiem, tomēr tie uzskatāmi demonstrē darba stilu. Tranzīta un loģistikas jomas ir bijušas visu pēdējo 30 gadu valdību darba kārtībā. Ir redzams ka sapņot mēs protam, bet ar rezultātu sasniegšanu ir bijušas problēmas," atzina Krūmiņa.

VK, veicot revīziju, identificēja vāju kapacitāti lielu, svarīgu un finansiāli ietilpīgu dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā. Secināts, ka revīzijā iekļautie projekti ir mētāti starp institūcijām, piedzīvojuši vairākkārtējas termiņu un realizācijas nosacījumu izmaiņas, mēnešiem ilgi nav tikuši pieņemti projektu virzībai nozīmīgi lēmumi.

Pēc VK skaidrotā, SM arī nav vērtējusi Latvijā izvēlētās maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu konkurētspēju, tās ietekmi uz dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumu apmēriem vai ietekmi uz transporta nozares politikas mērķu sasniegšanu un arī valsts budžetu, lai gan nozares eksperti to atzīst par vienu no svarīgākajiem dzelzceļa infrastruktūras ekonomiskiem aspektiem. 

Tāpat SM nav definējusi pasākumus un stimulus, kas varētu veicināt autoceļu atslogošanu no kravu pārvadājumiem, novirzot tos uz dzelzceļu. 

"Dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvars kopējā kravu pārvadājumu apmērā ar katru gadu sarūk, un attiecīgi palielinās pa autoceļiem pārvadāto kravu apmērs. Ja 2014.gadā kravu pārvadājumu apmērs pa dzelzceļu faktiski veidoja 48% no kopējā kravu pārvadājumu apmēra, tad 2018.gadā tas veidoja vairs tikai 39%. Lai gan SM uzskata, ka viens no pasākumiem, kas varētu veicināt autoceļu atslogošanu no kravu pārvadājumiem, ir pārskatīt maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, tomēr tas tika izdarīts tikai 2019.gada jūlijā, izpildot Eiropas Savienības prasības, nevis pēc pašu vērtējuma," norādīja revīzijas iestādē.

VK uzsver SM nozīmīgo lomu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modeļa darbībā un uzraudzībā. "Mainoties publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modelim no 2019.gada jūlija bija jānodrošina līdzsvars starp LDz infrastruktūras nodrošināšanas izdevumiem un ieņēmumiem. Vienlaikus jāievēro pamatprincips: lai LDz finanšu līdzsvaram būtu minimāli nepieciešami valsts budžeta līdzekļi, maksimāli izmantojot biznesa vides radītās iespējas," klāsta revidenti.

VK secinājusi, ka patiesībā finanšu līdzsvara mehānismu LDz neizprotamā kārtā bija plānojis, rēķinoties ar gluži pretēju situācijas attīstību, proti, ka kravu pārvadājumu apmēri nesamazināsies, drīzāk palielināsies, kā arī LDz strādās ar peļņu un tiks pieņemti lēmumi par dividenžu izmantošanu sabiedrības vajadzībām.

Tāpat VK norāda, ka tā jau revīzijas laikā saredzēja būtiskus riskus tik optimistiskam attīstības scenārijam, uzskatot, ka valsts budžeta iesaiste LDz finanšu līdzsvaram varētu būt nepieciešama jau tuvākajā nākotnē, kā arī tas varētu ietekmēt LDz spēju finansēt projektus. 

"Šī brīža situācija, ko pastiprina arī vīrusa pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, liecina ka VK bažas bija pamatotas, jo vērienīgās ieceres izplēnējušas un tālākie lēmumi par LDz nākotnes attīstību ir tikai un vienīgi politiskas izšķiršanās ziņā," pauž revidenti.

LETA jau vēstīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā valdība lēma dzelzceļa elektrifikācijas projektam paredzētos līdzekļus pārdalīt citām jomām.