H. Klintones, kas četros darba gados apmeklēja vairāk ārvalstu nekā jebkurš cits ASV valsts sekretārs, pēctecis Džons Kerijs savā pirmajā ārvalstu braucienā jeb «ieklausīšanās turnejā» viesojās Eiropā un Tuvajos Austrumos.
Dž. Kerija pirmās ārzemju tūres galamērķis un viņa personīgi tuvās attiecības ar eiropiešiem liek domāt, ka arī turpmākajos gados Eiropa būs pirmais sabiedrotais, pie kura Savienotās Valstis vērsīsies nepieciešamības gadījumā.
Eiropa kā otrās mājas
Pagājušajā nedēļā jaunais ASV ārpolitikas vadītājs Dž. Kerijs, kurš 2004. gada Amerikas prezidenta vēlēšanās kā demokrātu partijas kandidāts piekāpās republikāņu kandidātam Džordžam V. Bušam, apmeklēja Lielbritāniju, Vāciju, Franciju un Itāliju un tikās ar šo valstu līderiem.
Atgriešanās Vecajā kontinentā 69 gadus vecajam politikas veterānam vienmēr saistās ar patīkamām sajūtām, jo bērnībā viņš vairākus gadus pavadīja Eiropā, kur kā ASV diplomātiskā dienesta darbinieks strādāja Dž. Kerija tēvs Ričards.
Tiekoties ar žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, ASV valsts sekretārs nevairījās izrādīt savas īpašās jūtas pret Eiropu, kuru viņš uzskata par savām otrajām mājām.
Piemēram, Parīzē kopīgo preses konferenci ar Francijas ārlietu ministru Lorānu Fabiusu viņš uzsāka, runājot franču valodā. «Mēs nupat pabeidzām vienas no tām brīnišķīgajām franču brokastīm, kuru dēļ amerikāņi gadsimtiem ir braukuši uz Parīzi,» sacīja Dž. Kerijs.
Atbildot uz amerikāņu kolēģa laipnību, L. Fabiuss vairākkārt uz jautājumiem atbildēja angļu valodā, kas ir netipiska prakse Francijas ārlietu ministriem tad, kad viņi atrodas Parīzē.
Savukārt viesojoties Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, kur viņa ģimene dzīvoja no 1954. līdz 1956. gadam, Dž. Kerijs atcerējās, kā 12 gadu vecumā, ar velosipēdu vizinoties pa Rietumberlīni, viņš iekļuva Padomju Savienības kontrolētajā Austrumberlīnē, kur viņš sajutās kā pilnīgi citā pasaulē.
Atvērts eiropiešiem
Pēc H. Klintones, kura bija starptautiskās politikas superzvaigzne ar lielu ietekmi B. Obamas administrācijā, aiziešanas un Dž. Kerija iecelšanas ASV valsts sekretāra amatā regulāri ir izskanējis jautājums, cik lielā mērā viņš spēs ietekmēt prezidenta viedokli Amerikas ārpolitikas jautājumos.
Politikas aizkulišu pārzinātāji uzskata, ka Dž. Kerija ietekmi apliecina viņa labie kontakti ar ārvalstu līderiem, kas iegūti, 28 gadus darbojoties Senāta Ārlietu komitejā. «Viņš ir politikas smagsvars. Par to liecina tas, ka viņš ir bijis ASV prezidenta amata kandidāts. Protams, beigās tik un tā B. Obama izlems, kas būs ASV politikas galvenie virzieni, bet tā tas ir bijis vienmēr,» Vācijas parlamenta apakšpalātas Bundestāga Ārlietu komitejas vadītājs Rūprehts Polencs sacīja aģentūrai Reuters.
2011. gada novembrī B. Obama paziņoja par plāniem izvietot vairāk nekā 2500 ASV jūras kājnieku Austrālijā, bet pērn parādījās informācija, ka līdz 2020. gadam 60% ASV kara flotes būs izvietota Āzijā un Klusā okeāna reģionā, lai dotu pretsparu Ķīnai, kas aizvien uzstājīgāk izrāda savas pretenzijas uz politisku, ekonomisku un militāru ietekmi reģionā.
Eiropā ir radušās bažas par amerikāņu novēršanos no tradicionālā sabiedrotā, tomēr R. Polencs uzskata, ka satraukumam nav pamata. «Amerika vienmēr ir bijusi lielvara Atlantijas un Klusajā okeānā. Tādēļ bailes, ka tā varētu novērsties no Eiropas, bija un ir aplamas,» sakarsušos prātus nomierina R. Polencs. «Bet Dž. Kerijs ir cilvēks, kurš ir sevišķi atvērts eiropiešiem.»