Apvienoto Nāciju Organizācijas Universitātes (ANO izglītības un pētniecības iestāde) pētījums liecina, ka 2014. gadā izgāztuvēs tika nogādāti 41,8 miljoni tonnu tā dēvēto e-atkritumu - galvenokārt ledusskapji, veļasmašīnas, matu fēni, mobilie telefoni un citas elektroierīces (faktiski pie tām jāpieskaita jebkura ierīce, kurai pievienots elektrības vads vai baterijas), kuru bijušie īpašnieki vēlējušies atbrīvoties no tām, lai salūzušo vietā iegādātos jaunas vai vienkārši nomainītu pret jaunāku modeli.
Pētnieki aprēķinājuši, ka šāds daudzums ir ekvivalents 1,15 miljoniem lielo kravas automašīnu, kas cita aiz citas izveidotu 23 tūkstošus kilometru garu rindu. 2013. gadā e-atkritumu kopapjoms pasaulē bija 39,8 miljoni tonnu. Ja līdzšinējās tendences turpināsies, 50 miljonu tonnu daudzums tiks sasniegts jau 2018. gadā.
Gandrīz 60% no šī daudzuma svara ziņā nākuši no virtuvēs un veļas mazgāšanā izmantotā aprīkojuma. 7% veido izmestie mobilie telefoni, kalkulatori, datori un printeri.
Reuters raksta, ka apjoma ziņā visvairāk e-atkritumu - 32% no pasaules kopapjoma - ģenerēti ASV (7,1 miljons tonnu) un Ķīnā (6 miljoni tonnu), tām seko Japāna, Vācija un Indija.
Taču, ja rēķina daudzumu uz vienu iedzīvotāju, lielākās e-atkritumu "ražotājas" ir Norvēģija, Šveice, Islande un Dānija.
Pētnieki secinājuši, ka būtu loģiski un izdevīgi atgūt elektroierīcēs izmantotos vērtīgos materiālus. Viņi aprēķinājuši, ka no e-atkritumiem varētu atgūt un otrreizēji izmantot materiālus 48,5 miljardu eiro vērtībā, tajā skaitā 16,5 miljonus tonnu dzelzs, 1,9 miljonus tonnu vara un ap 300 tonnu zelta, kas ir līdzvērtīgi 11% 2013. gadā pasaulē iegūtā zelta kopapjomam.
Tajā pašā laikā e-atkritumi satur 2,2 miljonus tonnu ļoti kaitīgo svina savienojumu, kā arī dzīvsudrabu, kadmiju, hromu un 4400 tonnu ozonu noārdošo hlorfluorogļūdeņraža gāzu.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 27.aprīļa, avīzē Diena!