Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +20 °C
Skaidrs
Trešdiena, 29. maijs
Raivis, Raivo, Maksis, Maksims

IPCC: Globālai sasilšanai pārsniedzot 1,5 grādus, būs novērojama pārtikas un dzeramā ūdens nepieejamība

Ja sasilšana pārsniegs 1,5 grādus, gaidāmās sekas būs pārtikas nepieejamība, dzeramā ūdens nepieejamība un bioloģiskās daudzveidības mazināšanās vairākās vietās pasaulē, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) rīkotajā preses brīfingā pirmdien sacīja ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) priekšsēdētājs Džims Skī.

Viņš norādīja, ka "klimata pārmaiņas nav kaut kas, par ko varam domāt tālā nākotnē - mēs to redzam tagad". Tostarp jau pērn bija novērojami ekstremāli laikapstākļi, karstuma viļņi un mežu ugunsgrēki.

IPCC jaunākā ziņojuma rezultāti par klimata pārmaiņām iekļauj vairākus mērķus, tostarp viens no tiem ir ilgtermiņa temperatūras mērķis - samazināt sasilšanu zem diviem grādiem.

"Šeit secinājumi ir spēcīgi un skumji - esam tālu no Parīzes vienošanās mērķa, ierobežot globālo sasilšanu, lai tā nepārsniegtu, 1,5 grādus pēc Celsija," sacīja Skī.

Viņš norādīja, ka šā brīža valdību solījumi varētu rezultēties līdz trīs grādu sasilšanai. Savukārt vienīgais, veids, kā panākt sasilšanu līdz 1,5 grādiem, ir strādājot enerģijas sektorā. Ir nepieciešami centieni iegūt nulles emisiju enerģiju, kā arī nepieciešams kļūt energoefektīvākiem un vairāk lietot elektrību. Tāpat nepieciešams samazināt atmežošanu un veicināt ilgtspējīgākas lauksaimniecības sistēmas.

Vienlaikus Skī sacīja, ka "ir skaidrs, ka nevaram runāt par klimata pārmaiņām, nerunājot par investīcijām".

Šī brīža finansējums klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas ir trīs līdz sešas reizes mazāks, nekā nepieciešams, lai samazinātu sasilšanu par 1,5 vai diviem grādiem pēc Celsija.

Noslēgumā Skī norādīja, ka pēdējo piecu līdz 10 gadu laikā ir redzēts ievērojams progress. Tostarp pasaulē redzamas 20 valstis, kas ilgstoši samazinājušas savas SEG emisijas, tostarp daudzas no tām Eiropā.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna preses brīfingā sacīja, ka IPCC ziņojums un tajā radītie un apkopotie pētījumi un datu kopas ir fundamentāls pamats visai klimata analīzei gan visā pasaulē, gan katrā valstī nacionālā līmenī. Tostarp arī Latvija nav izņēmums un jau ilgstoši izmanto IPCC pētījumu rezultātus.

Vīksna norādīja, ka LVĢMC cenšas lokalizēt pētījuma rezultātus un tādējādi prognozēt, kā tas atspoguļosies Latvijā.

Kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju LVĢMC nonācis pie trim scenārijiem, kas raksturo nelielas, vidējas un būtiskas klimata pārmaiņas Latvijā. Līdz šā gadsimta beigām vidējā gaisa temperatūra Latvijā visos trīs scenārijos turpinās paaugstināties.

Salīdzinot 1961. līdz 1990.gada datus ar 1991. līdz 2020.gada datiem, vērojams 1,2 grādu temperatūras pieaugums. Savukārt nākotnē visu trīs scenāriju gadījumā temperatūra paaugstināsies no 2,8 līdz 4,5 grādiem pēc Celsija.

Vīksna norādīja, ka šāds pieaugums, runājot par klimatu, ir liels un izmaiņas ir būtiskas.

Tāpat secināts, ka temperatūras izmaiņas skars visas sezonas. Ziemas vidējā gaisa temperatūra būtisku klimata pārmaiņu gadījumā līdz gadsimta beigām būs virs nulle grādiem. Ja pašreiz vidējā temperatūra ir robežās no -2 līdz -4 grādiem pēc Celsija, tad sagaidāms, ka gadsimta beigās vidējā temperatūra var sasniegt 1,2 grādus pēc Celsija.

Vienlaikus vasarā vidējā gaisa temperatūra paaugstināsies un būs 20,7 grādi pēc Celsija, "kas priekš vidējās temperatūras ir daudz," norādīja Vīksna. Tāpat aizvien biežāk būs vērojamas tropiskās naktis, ļoti karstas vasaras dienas, karstuma viļņi.

Samazināsies arī sala dienu skaits, bet nokrišņu daudzums pieaugs. Ja līdzšinējais nokrišņu daudzuma pieaugums bija 5%, tad līdz gadsimta beigām pieaugums būs 12-16% apmērā.

Savukārt KEM Stratēģiskās koordinācijas departamenta direktore Ilze Prūse preses brīfingā sacīja, ka no KEM puses īstenoti vairāki pētījumi, tostarp jūras krasta līnijas izmaiņu novērtējums un risinājumi jūras krasta erozijas mazināšanai, ēku būvniecības pielāgošana klimata pārmaiņu realitātei, kā arī klimata politikas integrēšana vietējā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā. Tāpat arī īstenots pētījums par apdrošināšanas nozares pilnveidošanu klimata pārmaiņu radīto zaudējumu mazināšanai.

Jau ziņots, ka Rīgā šonedēļ pulcējušies vairāk nekā 100 IPCC eksperti no 65 pasaules valstīm, lai sāktu darbu pie IPCC pirmā īpašā ziņojuma izstrādes par klimata pārmaiņām un pilsētām.

IPCC ir organizācija, kas pēta klimata pārmaiņas. Organizācija regulāri publicē secinājumus par klimata pārmaiņām, un arī Eiropas Savienības un Latvijas klimata politikas ir balstītas IPCC secinājumos.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits