Savukārt, ja aizliegums stāsies spēkā no 2030.gada, tad uzņēmumiem, veicot tūlītējās investīcijas pārejai uz citu vistu turēšanas režīmu, zaudējumi veidotu aptuveni 150 miljonus eiro, teica ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.
Tostarp aizlieguma ieviešana no 2026.gada radītu nozares uzņēmumiem apgrozījuma zaudējumu gada apmērā, kamēr tiktu nodrošināta pāreja uz citu ražošanas režīmu. Kompāniju zaudētais apgrozījums veidotu aptuveni 86 miljonus eiro.
Tāpat viņš akcentēja, ka uzņēmumiem rastos izdevumi, kas saistīti ar vismaz 245 darbinieku dīkstāves pabalsta nodrošināšanu uz vismaz vienu gadu, radot izdevumus vismaz piecu miljonu eiro apmērā. Uzņēmumi iepriekš arī ir veikuši investīcijas, lai modernizētu sprostu sistēmas un uzlabotu vistu turēšanas apstākļus. Tomēr ne visas iepriekš veiktās investīcijas līdz šim ir amortizētas, un neamortizētā investīciju daļa, kuru būtu jānoraksta šāda aizlieguma rezultātā, veido 10,9 miljonus eiro.
Pēc Ķikāna teiktā, lai mainītu vistu turēšanas režīmu no sprostiem uz brīvo turēšanu, nozares uzņēmumiem būtu jāveic investīcijas jaunu novietņu būvniecībā un esošo novietņu pārveidē. Nepieciešamās investīcijas veido aptuveni 45 eiro uz vienu dējējvistu, bet kopā būtu 110 miljoni eiro. Tāpat pārejai uz jauno turēšanas režīmu būtu nepieciešams radīt jaunas novietnes jaunputniem, kas izmaksātu aptuveni 37 miljonus eiro.
ZM pārstāvis norādīja, ka nozares uzņēmumu darbības pārtraukšana radītu arī izmaiņas tirgū, un Latvijas tirgū ienāktu citu valstu produkcija, tostarp sprostos dētas olas. Tāpat pēc režīma maiņas vietējiem uzņēmumiem būs nepieciešams laiks, lai tirgus daļu atgūtu gan vietējā, gan eksporta tirgū, bet, ņemot vērā, ka brīvā vistu turēšanas režīmā iegūtas olas ir dārgākas, tas radītu papildu izdevumus aptuveni 50 miljonu eiro apmērā.
Viņš arī akcentēja, ka zaudējumi radīsies valstij no neiegūtajiem nodokļiem. Tāpat lēmuma pieņemšana radīšot risku trūcīgākajiem iedzīvotājiem, jo būs novērojams pārtikas cenu pieaugums, kā arī būs novērojama ietekme uz putnkopības uzņēmumu sadarbības partneriem, kas šobrīd finansiāli nav novērtēta.
ZM parlamentārais sekretārs Normunds Šmits (ZZS) sēdē norādīja, ka likumprojekts tiek virzīts ļoti ātri, kā rezultātā ministrijai nav bijis pietiekami laika, lai noskaidrotu precīzu informāciju un izvērtētu aktuālo situāciju.
Viņaprāt, no politiskā viedokļa iniciatīva nav slikta un ministrija atbalsta dzīvnieku pasargāšanu no mocībām, tomēr olas ir arī daļa no pārtikas ķēdes.
Tāpēc Šmits uzsvēra, ka piedāvātais termiņš uzņēmumu pārejai uz ārpus sprostu sistēmām, likumprojekta argumentācija un atsauce uz ekspertiem, kuri netiek norādīti, kā arī aprēķinu neesamība liek domāt, ka likumprojekta virzīšanai ir cits pamatojums un intereses.
Opozīcijas deputāts Andris Kulbergs (AS), kurš iepriekš parakstīja šī likumprojekta virzīšanu, sēdē norādīja, ka nākotnē pieprasījums pēc bioloģiskiem un ētiskiem produktiem pieaugs. Tāpēc radīt labākus apstākļus eksportam ir pareizs ceļš, bet lēmums nedrīkst īstermiņā sagraut lokālo tirgu, kuru bez atbilstošiem kontroles mehānismiem pārpludinās trešo valstu apšaubāmas kvalitātes un izcelsmes olas.
Tāpēc, viņaprāt, ir būtiski izvērtēt lēmuma stāšanās spēkā termiņu un jāizveido finanšu instrumenti, kas palīdz un stiprina uzņēmējus, kuri nespēj ar saviem līdzekļiem pāriet uz ārpus sprostiem turētu vistu audzēšanu.
Kā uzsvēra Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals, ja 2026.gadā stāsies spēkā prasība no 2030.gada pilnībā atteikties no vistu audzēšanas sprostos, četri gadi ir ļoti īss laiks prasības izpildīšanai. Viņš domā, ka to jādara pakāpeniski, desmit līdz 15 gadu laikā, tad nozare šīs pārmaiņas spēšot pārdzīvot.
Gaigals uzskata, ka komisijā ar neitrālu ekspertu un ZM pārstāvju piedalīšanos vajadzētu veikt papildu aprēķinus par nozares potenciālajiem zaudējumiem, ņemot vērā laika termiņus, kas radītu skaidrību par lēmuma ekonomisko ietekmi.
Arī viņš biedēja, ka, aizliedzot Latvijā ražot sprostos dētas olas, rastos situācija, kurā trešo valstu importa apšaubāmas kvalitātes un apšaubāmos apstākļos turētu vistu olas pārpludinātu Latvijas tirgu.
Tāpat mazie nozares uzņēmumi nespēšot līdz 2030.gadam pāriet uz ārpus sprostiem turētu vistu audzēšanu un bankrotēšot.
Gaigals ieteica likumprojektu tālāk nevirzīt, līdz atkārtoti netiks izskatītas visas potenciālās lēmuma pieņemšanas sekas. Tāpat Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) un biedrība "Zemnieku saeima" sēdē aicināja deputātus noraidīt un neizskatīt šo jautājumu.
Savukārt biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāvji sēdē uzsvēra, ka pēdējos gados aptuveni 100 Latvijas pārtikas uzņēmumi ir apņēmušies atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības un ražošanas, kā arī vairāki mazumtirdzniecības tīkli ir apņēmušies šā gada laikā pilnībā atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības.
Šāda tendence esot novērojama arī visā Eiropā un pasaulē, tostarp Eiropā līdz 2025.gada beigām pilnībā pārtraukt sprostos dēto olu tirdzniecību apņēmušies ap 1400 pārtikas uzņēmumu.
Tāpēc biedrībā akcentēja, ka šā gada beigās un nākamā gada sākumā strauji kritīsies pieprasījums pēc sprostos dētām olām, kas Latvijas olu ražotājiem radīs krīzes un sīvas konkurences situāciju, kavējot to attīstību.
Savukārt AS "APF Holdings" valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs uzsvēra, ka vairāki uzņēmumi, kuri apņēmušies līdz gada beigām pāriet tikai uz ārpus sprostiem dētu olu tirdzniecību, šo apņemšanos pārceļ uz vēlāku termiņu. Tāpēc viņš akcentēja, ka labākais veids, kā regulēt tirgu, ir ļaut tam regulēties pašam.
"Vēlos arī kliedēt mītu, ka ka no 2026.gada 1.janvāra visi tirdzniecības tīkli pateiks nē [sprostos dētām olām], jo tas fiziski nav iespējams," sacīja Adamovičs.
Saeimas juridiskais birojs norāda, ka ZM sniegts pārāk īss laiks, lai iesniegtu adekvātus datus. Lai šādu lēmumu varētu aizstāvēt Satversmes tiesā, nepieciešami dati, kuru šobrīd komisijai nav. Tāpat birojā akcentē, ka piedāvātais pārejas periods līdz 2030.gadam, visticamāk, nav pietiekami garš. Tāpēc nepieciešams izskatīt iespēju noteikt samērīgu pārejas periodu un nozares uzņēmumiem kompensēt pāreju uz jauno prasību ievērošanu.
Komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (P) norādīja, ka likumprojekts šobrīd tālāk netiks virzīts, bet deputāti turpinās strādāt pie likumprojekta pilnveidošanas. Tāpat viņš aicināja Saeimas Juridisko biroju precizēt optimālo datu apjomu, kuru jāiesniedz likumprojektā, kā arī ZM apkopot nepieciešamos datus pēc iespējas lielākā apmērā un sniegt atzinumu par trešo valstu importa produkcijas kontroli un atbilstību Eiropas Savienības (ES) standartiem.
Jau ziņots, ka likumprojektu iesniedza Andris Šuvajevs (P), Jānis Patmalnieks (JV), Kulbergs, Leila Rasima (P) un Ramona Petraviča (LPV).
Kā norāda deputāti, likumprojekts esot atbilde uz nopietnajiem iebildumiem, ko pret šādu turēšanas veidu jau sen pauduši dzīvnieku labturības eksperti. Gan Latvijā, gan visā Eiropā esot tendence, ka gandrīz viss mazumtirdzniecības sektors jau apzinās un rēķinās ar pāreju uz olām, kas dētas alternatīvos vistu turēšanas veidos, kas sasaucas ar sabiedrības vairākuma viedokli, kas noraida dējējvistu turēšanu sprostos.
Ekspertu iebildumi pret dējējvistu turēšanu sprostos galvenokārt esot balstīti uz to, ka šī turēšanas sistēma neļauj vistām izpaust visu vai kaut minimālu dabisko uzvedības spektru, piemēram, kašņāšanos, pēršanos, sēdēšanu uz augstām laktām, pārvietošanos vai lidošanu. Vistas ir ļoti aktīvi dzīvnieki, kas lielāko dienas daļu pavada kustībā un barības meklēšanā, tāpēc sprostu sistēmas pēc savas būtības nevar apmierināt šo dzīvnieku etoloģiskās vajadzības, pauž parlamentārieši.
Deputāti norāda, ka kopš 2012.gada ieviestie tā sauktie "modernizētie sprosti" šajā ziņā neesot pietiekami - vistām joprojām esot ļoti ierobežotas kustību iespējas, neliels mākslīgās zāles gabals nespēj apmierināt kašņāšanās vai pēršanās vajadzību, turklāt laktas sprostos neesot iespējams novietot pietiekami augstu virs zemes, lai vistas tās uztvertu kā drošu aizsardzību pret plēsējiem.
Kā norāda parlamentārieši, lai gan līdzīgus iebildumus, iespējams, varētu izteikt arī par citu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu sprostos, atšķirībā no tiem dējējvistām jau esot izstrādātas un praksē ieviestas standartizētas un rentablas alternatīvas turēšanas sistēmas, kas labāk atbilst iepriekš aprakstītajām vistu etoloģiskajām vajadzībām.
Vienlaikus ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā jau šobrīd noritot plaša dējējvistu turēšanas sistēmu pāreja uz bezsprostu risinājumiem, galvenokārt pateicoties olas iepērkošo uzņēmumu brīvprātīgām korporatīvās sociālās atbildības saistībām.
Līdzīga tiesiskā norma jau pieņemta vairākās Eiropas valstīs, tostarp Austrijā, Vācijā, Dānijā, Luksemburgā, Čehijā, Slovēnijā un faktiski Beļģijā. Parlamentāras diskusijas par vistu sprostu aizliegumu šobrīd norisinās Igaunijā.
Paredzēts, ka dējējvistu labturības prasības un dējējvistu turēšanas uzņēmumu - komercsabiedrību, individuālo komersantu, zemnieku saimniecību vai individuālo uzņēmumu - reģistrācijas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK).
Iecerēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2030.gada 1.janvārī. Savukārt noteikumi MK jāizdod līdz 2026.gada 1.martam.
Savukārt LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka dējējvistu turēšanas sprostos pilnīgs aizliegums graus Latvijas ekonomiku un palielinās importa produkcijas patēriņu. Viņš apgalvoja, ka Saeimā izskatīšanai nodotie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā būtiski palielināšot vietējās vistu gaļas un olu cenu.
Tāpat Gūtmanis apgalvoja, ka šādi grozījumi būtiski ietekmēs mazturīgos iedzīvotājus, kuri nevar atļauties nopirkt dārgāku pārtiku, kā rezultātā cilvēki vairāk patērēs apšaubāmas kvalitātes un audzēšanas apstākļu vistu olu un gaļas importa produkciju.
Vistu brīvai turēšanai esot nepieciešamas būtiskas investīcijas un jāpārveido visi ražošanas procesi, kas ietekmēs arī produkcijas cenu pieaugumu. Viņš uzskata, ka ir absurdi pieņemt šādus grozījumus, īpaši brīdī, kad tiek runāts par nepieciešamību samazināt pārtikas cenas.
"Cilvēki ēdīs no kaut kurienes atvestas putnu olas, par kurām mēs nezināsim vispār, kāda kvalitāte tām ir un pēc kādām metodēm vistas audzētas, jo tirgot šāda veida olas neaizliegs. Pilnīgs absurds. Mēs graujam mūsu ekonomiku un ēdīsim importa produkciju - un dārgāk," klāstīja Gūtmanis.