Irānas amatpersonas šonedēļ aktīvi centušās pārliecināt Tuvo Austrumu valstis, kas sadarbojas ar ASV, palīdzēt novērst iespējamus ASV triecienus pa militāriem un ar kodolprogrammu saistītiem objektiem Irānā, ar ko ir draudējis ASV prezidents Donalds Tramps, vēsta Associated Press.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio, tiekoties ar ASV Senāta Ārlietu komitejas locekļiem, trešdien paziņoja, ka ASV valdība pašlaik neplāno sākt triecienus pa Irānu. Savukārt ASV militārās klātbūtnes palielinājums Tuvajos Austrumos, ko šonedēļ iezīmēja aviācijas bāzeskuģa USS Abraham Lincoln un to pavadošās karakuģu grupas ierašanās reģionā, esot nepieciešams, lai aizstāvētu tur izvietotos ASV karavīrus pret potenciālu Irānas radītu apdraudējumu, teica M. Rubio.
Koncentrē spēkus
Trešdien D. Tramps atkal piedraudēja Irānai. Sociālās saziņas vietnē Truth Social viņš ierakstīja: "Masīva armāda dodas uz Irānu... Tāpat kā Venecuēlas gadījumā, tā ir gatava, apņēmības pilna un spējīga izpildīt tās misiju, ja nepieciešams, izmantojot ātrumu un spēku. Cerams, ka Irāna ātri sēdīsies pie galda un sarunās panāks godīgu un atbilstošu vienošanos – nē kodolieročiem –, kas būs laba visām pusēm. Laika paliek arvien mazāk. Es reiz jau teicu Irānai, panāciet vienošanos! Viņi to neizdarīja, un tad notika operācija Midnight Hammer, kas nodarīja būtiskus postījumus Irānai. Nākamais uzbrukums būs daudz postošāks. Nedariet tā, lai tas notiktu atkal!"
D. Trampa pieminētā ASV operācija Midnight Hammer notika naktī uz 2025. gada 22. jūniju, kad ASV raidīja triecienus pa Irānas galvenajiem kodolprogrammas objektiem Fordo, Natanzā un Isfahānā. Pēc tiem D. Tramps apgalvoja, ka Teherānas kodoliespējas pilnībā iznīcinātas. Taču eksperti apgalvoja, ka Irānai izdevās pirms triecieniem pārvietot un noslēpt lielu daļu bagātinātā urāna krājumu. Tāpēc Irānas kodolprogramma neesot iznīcināta, vien nopietni iedragāta.
CNN, atsaucoties uz avotiem D. Trampa administrācijā, šonedēļ vēstīja, ka ASV prezidents pašlaik apsverot triecienus pa Irānu, jo starp ASV un Irānu notikušās priekšsarunas par Irānas kodolprogrammas un ballistisko raķešu ražošanas ierobežojumiem nav bijušas sekmīgas. Pirms tam D. Tramps bija piedraudējis Irānai tās drošības spēku vardarbīgās vēršanās pret protestētājiem dēļ.
CNN avoti apgalvo – kā potenciāli ASV triecienu mērķi pašlaik tiekot apspriesti Irānas līderi un drošības dienestu amatpersonas, kas ir atbildīgas par protestētāju nogalināšanu. Esot iespējami arī ASV triecieni pa Irānas kodolobjektiem un valdības institūcijām.
ASV un Irāna esot mēneša sākumā apmainījušās ar vēstījumiem, arī izmantojot Omānas diplomātu starpniecību, kā arī viedokļu apmaiņu starp D. Trampa sūtni Stīvu Vitkofu un Irānas ārlietu ministru Abāsu Aragči. Spriests pat par abu valstu pārstāvju tiešu tikšanos, taču nav izdevies to saskaņot.
CNN avoti arī vēsta, ka viena no galvenajām ASV prasībām Irānai bez kodolprogrammas ierobežošanas esot ierobežojumu noteikšana Irānas ballistisko raķešu darbības rādiusam, kas ir īpaši būtiska Izraēlai. Irāna atteikusies to pat apspriest, piedāvājot runāt tikai par kodolprogrammu.
ASV bruņotie spēki bez karakuģu armādas uz Tuvo Austrumu reģionu pārvietojuši pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai sargātu tur izvietotos ASV spēkus. ASV Gaisa spēki plāno aizvadīt reģionā vairāku dienu militārās mācības.
Pirksti uz mēlītēm
A. Aragči trešdien brīdināja, ka Irāna esot gatava nekavējoties un spēcīgi atvairīt jebkuru agresiju pret to. "Mūsu drosmīgie bruņotie spēki ir gatavi – ar pirkstiem uz [ieroču] mēlītēm – nekavējoties un jaudīgi atbildēt uz jebkuru agresiju pret mūsu mīļo zemi, debesīm un jūru," viņš rakstīja vietnē X. Irānas augstākā garīgā līdera Alī Hāmenejī vecākais padomnieks Alī Šamhani ierakstā X brīdināja, ka jebkura militāra rīcība pret Irānu tiks uzskatīta par kara sākumu, kam sekošot nepieredzēta atbilde. Viņš kā šādas atbildes potenciālo mērķi minēja Telavivu.
Associated Press vēsta, ka Tuvo Austrumu reģiona valstis iesaistījušās centienos stabilizēt situāciju. Ēģiptes un Turcijas ārlietu ministriem bijušas sarunas ar A. Aragči. Savukārt Saūda Arābijas kroņprincis Mohammeds bin Salmans telefonsarunā ar Irānas prezidentu Masūdu Pezeškianu solījis, ka karaliste neļaus, lai tās teritorija tiktu izmantota militāriem uzbrukumiem Irānai. Līdzīgu solījumu Irānai pirms tam bija devuši Apvienotie Arābu Emirāti. Irānas diplomātiem bijušas arī tele - fonsarunas ar Kataru, kurā atrodas lielākā ASV militārā bāze Tuvo Austrumu reģionā.
Tikmēr aktīvisti no Irānas ziņo, ka pēc izrēķināšanās ar protestētājiem masu protesti valstī apsīkuši. ASV bāzētā nevalstiskā organizācija Human Rights Activists News Agency paziņojusi, ka tās rīcībā ir informācija, ka protestu apspiešanas laikā dzīvību zaudējuši vismaz 6373 cilvēki. To vidū – 5993 protestētāji, 214 valdības drošības spēku pārstāvji, 113 bērni un 53 civilpersonas, kas nepiedalījās protestos. Vairāk nekā 42 450 cilvēki aizturēti. Irānas valdība paziņojusi, ka protestos dzīvību zaudējuši 3117 cilvēki.