"Sekojot notikumiem austrumos, netālu no mums, un konkrētu personu, īpaši [Krievijas] Valsts domes locekļu, izteikumiem, [redzams, ka tie] nepārprotami vērsti pret Lietuvas un pārējo Baltijas valstu neatkarību," viņš sacījis radiostacijai Žiniu radijas.
"Manā izpratnē pastāv reāli draudi Lietuvai. Ja [Krievija] tiks galā ar Ukrainu, tās imperiālistiskie mērķi nemainīsies - viņi mēģinās atkārtot to, kas 1940.gadā tika izdarīts pret Lietuvu un citām Baltijas valstīm. Tādēļ Lietuvā jūtams satraukums un sperti noteikti soļi, un tam ir pamats," piebildis bijušais prezidents.
Vienlaikus Adamkus izteicis pārliecību, ka dalība NATO garantē Lietuvai zināmu drošību, ka tā netiks atstāta viena. "Mūsu pienākums ir tikai pienācīgi tam sagatavoties un palīdzēt NATO spēkiem paspēt pietuvoties vai atrasties Lietuvā, un stāties pretī krievu agresijai," viņš norādījis.
"Esmu dzirdējis prezidentes [Daļas Grībauskaites] teikto par iesaukumu aktīvajā dienestā, proti, ka mums vajadzīgs pietiekams skaits sagatavotu vīru, kuri varētu noturēties vismaz trīs dienas. Tam es piekrītu. Pret uzbrūkoša Krievijas karaspēka agresiju mēs, protams, nenoturēsimies, (..) pat ar papildu rezervēm - 20 000 bruņotu jaunu vīru nenoturēsies pret modernizēta, spēcīga Krievijas karaspēka 100 000 vīru," Adamkus uzsvēris vēl vienā intervijā LRT televīzijai. "Mani pārsteidz Ukraina, kas spējusi pretoties. Zināms, ar milzīgiem zaudējumiem. (..) Pietiktu tikai Kremlim nolemt, ka nu ir diezgan spēlēties ar kapitālistiem, sak, iesim un ieņemsim visu Ukrainu. Nav šaubu, ir savilkts tik daudz spēku, ka ukraiņi neizturētu."
Bijušais prezidents norādījis, ka lielākos draudus Lietuvai viņš saredz "Kremļa kliķē" un pieļauj, ka Rietumi savulaik kļūdījušies, necenšoties paātrināt Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO.
"Es to pat nesaucu par Krieviju - kā es saprotu, tas ir Kremlis, Kremļa kliķe, kurai ir savi mērķi. Domāju - vai Rietumi nav pieļāvuši lielu kļūdu? Es abu savu prezidenta pilnvaru termiņu laikā iestājos par to, ka Ukrainai ir sava vieta Eiropas Savienībā un NATO, un samitos to nemitīgi uzsvēru. Vienmēr bija tā - "mums ļoti patīkami, mēs gribam pieņemt Ukrainu savā saimē, tā pieder pie Rietumiem" un tā tālāk. Bet, kolīdz bija jāsper konkrēti soļi, šo soļu pietrūka. Pēkšņi izskanēja šaubas, vai tai ir pietiekams potenciāls, vai struktūras atļauj, vai ir tāds cilvēku noskaņojums. (..) Un pat tagad, kad jau norisinās agresija, dzirdam balsis no tām pašām valstīm, ka sankcijas varbūt jau vajadzētu mīkstināt (..), nevis vēl vairāk pastiprināt," viņš sacījis.
"Esmu pret militāru konfliktu - iespējams, ka tad no Eiropas maz kas paliktu pāri, jo gan vienai, gan otrai pusei ir atomieroči. (..) Es nebrīnītos, ja Kremlī pietrūktu saprāta un Krievija varētu [tos] laist darbā," izteicies bijušais Lietuvas prezidents.
Adamkus arī apliecinājis atbalstu idejai par karadienesta atjaunošanu Lietuvā, bet uzsvēris, ka iesaukumam jābalstās uz racionāliem un objektīviem kritērijiem.
"Ikvienai tautai principā ir savi bruņotie spēki, tiek apmācīti jaunieši, un tas lielākoties notiek karadienesta formā, tādēļ arī Lietuvā nevajadzētu no tā baidīties. (..) Jauniešiem karadienests par sliktu nenāktu - deviņi mēneši ir diezgan īss laiks. No jauniešu puses tas ir arī sava veida patriotisma apliecinājums," sacījis bijušais Lietuvas prezidents.
"Es atbalstu pašu ideju, vienīgi domāju, ka atlase jāveic ļoti saprātīgi un piesardzīgi, jo iespējami gadījumi, kad iesaukšana var ietekmēt ģimenes stāvokli vai pašu tās pastāvēšanu. Uz to jāparaugās citādi, nespiežot iesaucamā vecuma jauniešus iekļauties bruņotajos spēkos. Ceru, ka valdība un Seims to paturēs prātā, pieņemot galīgo lēmumu," viņš piebildis.
Jau ziņots, ka Lietuvas valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja Valsts aizsardzības padomes ierosinājumu saistībā ar pašreizējo ģeopolitisko situāciju vismaz uz pieciem gadiem atjaunot Lietuvā obligāto karadienestu un steidzamības kārtā pieņēma attiecīgus likumdošanas grozījumus, kas paredz šā gada laikā iesaukt dienestā 3000 līdz 3500 cilvēku. Seims šo jautājumu varētu apspriest nākamās nedēļas sākumā steidzamības kārtā.
Kā iepriekš jau uzsvērusi Aizsardzības ministrija un Bruņoto spēku pavēlnieks ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks, armijā pirmkārt tiks gaidīti brīvprātīgie. Tikai tad, ja ar viņiem nepietiks, dienestā tiks iesaukti vīrieši vecumā no 19 līdz 26 gadiem, kā arī augstskolu absolventi līdz 38 gadu vecumam ieskaitot.