Papildus problēmām, ko sagādā Krievijas agresija pret Ukrainu un ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto tarifu dēļ mainīgā pasaules tirdzniecības attiecību politika, Eiropas Savienībai rūpestus rada tās dalībvalstu vienotības apdraudējums no iekšpuses. Tā spilgtākais piemērs pēdējā laikā ir Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna centieni izmantot savu veto kopīgajiem ES lēmumiem.
Centienus par katru cenu saglabāt Ungārijas atkarību no lēto Krievijas energoresursu importa, palīdzības pārtraukšanu Ukrainai un cīņu pret ES institūcijām, kas darbojoties pret Ungārijas interesēm, V. Orbāns pasludinājis par stūrakmeni savā kampaņā pirms parlamenta vēlēšanām aprīlī, kurās aptaujas ļauj prognozēt opozīcijas uzvaru.
Kā pēdējais piliens daudzu ES valstu līderu un ES institūciju amatpersonu pacietībai šīs nedēļas sākumā bija V. Orbāna atteikšanās atbalstīt jaunas sankcijas pret Krieviju un atteikšanās atbalstīt 90 miljardu eiro palīdzības aizdevuma piešķiršanu Ukrainai.
ES tagad nāksies izlemt, vai censties izmantot diplomātiju un pārliecināšanu, lai panāktu V. Orbāna nostājas maiņu, vai arī sekot arvien vairāk ES dalībvalstu izteiktajiem priekšlikumiem sākt procedūru Ungārijas balsstiesību ierobežošanai.
Orbāns vaino Ukrainu
V. Orbāns ir apsūdzējis Ukrainu, ka tā ieviesusi Ungārijai «naftas blokādi» un apzināti novilcina remontu cauruļvadam Družba, pa kuru Ungārija un Slovākija saņem naftu no Krievijas, vēsta BBC. Ukraina apgalvo, ka cauruļvada darbība tika slēgta 27. janvārī, kad tas guva postījumus Krievijas triecienos pa Ukrainas teritoriju. Ukraina arī solījusi cauruļvada darbības atjaunošanu, kad tas tiks saremontēts.
Tomēr V. Orbāns trešdien paziņoja: «Ukrainas valdība vērš spiedienu pret Ungārijas un Slovākijas valdībām, izmantojot naftas blokādi. Ukraina arī gatavo tālākas darbības, lai radītu traucējumus Ungārijas energosistēmai.» Viņš arī pēc Ungārijas Aizsardzības padomes sēdes paziņoja, ka izdevis rīkojumu spert soļus Ungārijas kritiskās energoinfrastruktūras drošības pastiprināšanai. To vidū ir karavīru nosūtīšana uz elektrostacijām, policijas patruļu nodrošināšana pie energoobjektiem, dronu izmantošanas aizliegums Ungārijas ziemeļaustrumu daļā, kas robežojas ar Ukrainu.
Eiropas Komisijas pārstāve Anna Kaisa Itkonena trešdien paziņoja, ka Ungārijai un Slovākijai nedraud risks palikt bez naftas, jo Horvātija apstiprinājusi, ka pa Adrijas cauruļvadu abas valstis saņem tādu naftu, kas nenāk no Krievijas. «Šis joprojām ir galvenais alternatīvais cauruļvads Ungārijai un Slovākijai to vajadzību apmierināšanai, un šim cauruļvadam ir pietiekama jauda, lai palielinātu piegādes, apmierinot visas Ungārijas un Slovākijas vajadzības,» teica EK pārstāve.
Pacietība dilst
Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta šonedēļ vēstulē V. Orbānam atgādināja, ka viņš pats decembrī bija piekritis aizdevuma piešķiršanai Ukrainai. «Kad līderi panāk vienošanos, viņiem jāievēro šie lēmumi,» rakstīja A. Košta un piebilda, ka atteikšanās pildīt lēmumu par aizdevuma piešķiršanu «pārkāpj godprātīgas sadarbības principus», kas dalībvalstīm noteikti ES pamatlīgumā.
Politico šīs A. Koštu frāzes vērtē kā aizplīvurotu atgādinājumu par iespēju sākt pret Ungāriju tā saukto 7. panta procedūru, kas var novest pie Ungārijas balsstiesību ierobežošanas.
Citu ES valstu amatpersonas ir kritizējušas V. Orbāna valdības rīcību. Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls arī atgādināja, ka V. Orbāns decembrī piekritis atbalstīt to, ko viņa ārlietu ministrs šonedēļ nobloķēja. «Mani apbēdina Ungārijas uzvedība. Tā nodod pašas kādreizējo cīņu par brīvību,» ministra teikto citē Reuters. Savukārt Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevo brīdināja, ka Ungārijai esot jāsaprot, ka citu ES valstu pacietība strauji dilst. «Mēs saprotam, ka vēlēšanas [Ungārijā] ir grūts laiks. Taču Ukrainas un tās iedzīvotāju likteņa un vajadzību padarīšana par ķīlniekiem kara situācijā man liekas sarkanā līnija. Es aicinu Ungāriju pārskatīt tās pozīciju, lai pildītu savas apņemšanās un pienākumus,» teica M. Prevo.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis uzsvēris, ka Ungārija «pārkāpj Eiropas solidaritātes principus, ko par pienākumu uzliek Lisabonas līgums». «Tas ir šokējoši,» R. Sikorska teikto citē EUObserver.com. Izdevums arī citē Lietuvas ārlietu ministra Ķēstuta Budra teikto, ka Eiropadome varētu risināt šo problēmu, apturot Ungārijas balsstiesības vai arī piedraudot apturēt ES finansējuma piešķiršanu pašai Ungārijai.
Nīderlandes laikraksts De Volkskrant atzīmē, ka ES tagad ir īpaši jālīdzsvaro sava rīcība pret Ungāriju, jo ir skaidrs, ka V. Orbāns to izmantos savā vēlēšanu kampaņā: «Viņš sevi pasniedz kā miera kandidātu, kuru ES spiež piedalīties karā. Skarba rīcība no ES puses var nospēlēt viņa interesēs. Tajā pašā laikā, ja Eiropa samierinās ar šo sabotāžas aktu, tas ļaus viņam atkal pasniegt sevi kā spēcīgu vīru, vienīgo, kurš spēj stāties pretim Briselei. Viss šis kārtējo reizi parāda, ka ES rīcībā ir pārāk maz efektīvu instrumentu, lai vērstos pret dalībvalstīm, kas mīda demokrātiju un likuma varu.»