Savas pretenzijas uz valdības veidošanu pieteikusi gan labējo partiju koalīcija, gan populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S), kas vēlēšanās ieguvusi visvairāk balsu kā atsevišķa partija.
Labējā koalīcijā pārstāvētās četras partijas kopumā izcīnīja 37% balsu, kamēr par M5S balsoja 33% vēlētāju.
Lai gan abas nometnes pagājušajā nedēļā panāca vienošanos par abu parlamenta palātu spīkeru ievēlēšanu, neviena no tām nav atkāpusies no pretenzijām uzņemties jaunās valdības vadību, un pirms partiju konsultācijām ar prezidentu Serdžo Matarellu abi politiskie nogrupējumi apmainījušies ar asiem izteikumiem.
Otrdienas vakarā televīzijas programmā Di Martedi M5S līderis un kandidāts uz premjerministra amatu Luidži Di Maio paziņoja, ka viņš sadarbosies vienīgi ar Līgu, kas vēlēšanās izvirzījusies par vadošo spēku labējo koalīcijā, vai kreisi centrisko Demokrātisko partiju (PD), kas vadīja līdzšinējo valdību, taču vēlēšanās cieta sakāvi, iegūstot tikai 23% balsu.
Di Maio uzsvēra, ka vienošanās ar Mateo Salvīni vadīto Līgu, kas iepriekš bija pazīstama kā Ziemeļu līga, iespējama vienīgi tad, ja no tās tiek izslēgta bijušā premjerministra Silvio Berluskoni vadītā labēji centriskā partija Forza Italia (Uz priekšu, Itālija!), kuru pret imigrāciju noskaņotā Līga atbīdījusi otrajā vietā starp labējo koalīcijas partijām.
"Salvīni jāizvēlas starp revolūciju un restaurāciju - vai nu pamest Berluskoni un mainīt Itāliju, vai nu palikt kopā ar viņu un neko nemainīt," norādīja Di Maio.
Uz to Salvīni reaģēja, feisbukā paziņojot, ka Līga, atšķirībā no M5S, "izslēdz jebkādu aliansi ar PD, kuru noraidījusi Itālijas sabiedrība". Viņš arī atkārtoti uzsvēra, ka labējie ir gatavi runāt ar Di Maio par sadarbību, taču neļaus sevi pakļaut jebkādiem "veto vai spaidiem".
Nākamo divu dienu laikā Matarella tiksies ar abu parlamenta palātu spīkeriem un partiju līderiem, lai konsultētos par jaunās valdības sastāvu. Tikšanās ar lielāko partiju pārstāvjiem paredzētas ceturtdien.
Pēc konsultācijām prezidentam jāizšķiras, vai kāda no partijām spēj nodrošināt parlamentāro vairākumu valdības izveidei, vai arī nepieciešama vēl viena konsultāciju kārta.
Atrast risinājumu jau šonedēļ būs ļoti grūts uzdevums, ņemot vērā apstākli, ka jebkurai no nometnēm līdz vairākumam gan parlamenta apakšpalātā, gan Senātā ir ļoti tālu.
Labējiem apakšpalātā līdz vairākumam trūkst 51 no 630 balsīm, bet Senātā - 23 no 318 balsīm.
Savukārt M5S jāspēj papildus nodrošināt attiecīgi 94 un 51 balss.
PD, kas apakšnamā pārstāvēta ar 111 deputātiem, bet augšnamā ar 52 senatoriem, līdz šim atteikusies sadarboties gan ar labējiem, gan ar M5S, lai gan tai pietiek balsu, lai izveidotu koalīciju ar jebkuru no šīm nometnēm.
PD pagaidu līderis Maurīcio Martina otrdien paziņoja, ka viņa vadītā partija nekļūs "par spieķi" nevienai no abām nometnēm, kuru programmas tik ļoti atšķiras no PD politiskajiem mērķiem.
Savukārt apakšnama spīkera vietnieks Etore Rozato, kurš arī pārstāv PD, izteicies, ka gan labējie, gan M5S iespējamo sadarbību ar Demokrātisko partiju vienīgi izmanto kā draudus, lai gūtu virsroku savstarpējās sarunās.
"Jau mēnešiem pastāvējusi konkrēta vienošanās par valdību starp Di Maio un Salvīni. Tagad viņi tikai stīvējas," politiskajā diskusiju raidījumā Porta a Porta otrdienas vakarā norādīja Rozato.
Domājams, ka PD nostājā nekas nemainīsies vismaz līdz partijas jaunā līdera vēlēšanām, kuras saskaņā ar Martinas teikto gaidāmas aprīlī.
Ja starp Līgu un M5S netiks panākta vienošanās un PD nemainīs savu nostāju, jauno valdību izveidot būs ārkārtīgi grūti.
Taču arī tad, ja Matarella izšķirsies par jaunu vēlēšanu izsludināšanu, nav nekādu garantiju, ka politisko spēku samērs mainīsies, ja vien netiek atkal grozīts vēlēšanu likums.
"Ar pašreizējo vēlēšanu sistēmu atgriezties pie vēlēšanām ir bezjēdzīgi," intervijā laikrakstam Il Fatto Quotidiano trešdien atzinis vēlēšanu eksperts un parlamenta deputāts Federiko Fornaro, kurš pārstāv partiju Liberi e Uguali (Brīvi un līdztiesīgi - LeU), kas izveidojusies, atšķeļoties PD kreisajam spārnam.