"Tas ir skaidrs signāls mūsu pretiniekiem un iespējamiem ienaidniekiem. Daži no šiem ienaidniekiem pagaidām varētu būt arī neredzami. Ja tas netiks atrisināts, situācija kļūs ļoti bīstama un pamudinās mūsu ienaidniekus rīkoties," Landsberģis sacīja intervijā Zviedrijas laikrakstam "Dagens Nyheter".
Aliansei ir jāgarantē Zviedrijas un Somijas uzņemšana, ja tā vēlas izskatīties spēcīga un nodot vēstījumu "tiem, kas vēlas mūs redzēt vājus", teica Lietuvas ārlietu ministrs.
Somija un Zviedrija pieteikumu dalībai NATO iesniedza maijā, Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ atsakoties no gadu desmitiem ilgušās neitralitātes politikas. Mēnesi vēlāk tās parakstīja trīspusēju vienošanos ar Turciju par rīcību, lai Ankara atteiktos no iebildumiem pret Somijas un Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Tomēr Stokholmas un Ankaras attiecības sarežģī Turcijas apsūdzības Zviedrijai par patvēruma sniegšanu personām, kuras Ankara uzskata par teroristiem, jo īpaši no "Kurdistānas Strādnieku partijas". Attiecības vēl vairāk saasināja protesta akcija, ko janvārī pie Turcijas vēstniecības Stokholmā sarīkoja labējie ekstrēmisti un kuras laikā tika sadedzināts Korāna eksemplārs.
Bez Turcijas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO nav ratificējusi tikai Ungārija, kas to solījusi izdarīt februārī.
NATO un Lietuvas amatpersonas ir paudušas cerību, ka nākamajā NATO samitā, kas jūlijā notiks Viļņā, Somija un Zviedrija pirmo reizi piedalīsies kā pilntiesīgas dalībvalstis.