Merkelei ar uzvaru var nepietikt

Jau tagad maz ir tādu, kas šaubās, ka bundestāga vēlēšanās neuzvarēs līdzšinējos astoņus gadus valdījušais konservatīvais spēks Kristīgo demokrātu savienība (CDU) ar populāro kancleri Angelu Merkeli priekšgalā. Vairāk vai mazāk droši var prognozēt, ka tautā par_ muttie _jeb mammīti dēvētā politiķe iegūs mandātu trešo reizi pēc kārtas vadīt Vācijas valdību.Tomēr šis balsojums nav bez intrigas, jo pašlaik ir sarežģīti paredzēt, kādu valdību A.Merkele vadīs pēc vēlēšanām. Pastāv pat ļoti teorētiska iespēja, ka Eiropas ietekmīgākajai politiķei un viņas vadītajai CDU var neatrasties vieta nākamajā Ministru kabinetā.Eiropas lielākā ekonomika A.Merkeles drošā vadībā bez lielām sāpēm pārlaida ekonomisko krīzi un pat spēja uzņemties līdera lomu, lai palīdzētu paglābt no bankrota atsevišķas dziļos parādos iestigušas eirozonas dalībvalstis (ar nosacījumu, ka tās veic skarbus taupības pasākumus un ievieš nepopulāras reformas).Pašlaik Vācijas ekonomika piedzīvo izaugsmi un valstī ir otrs zemākais bezdarba līmenis eirozonā. Daudziem vāciešiem A.Merkele simbolizē stabilitāti, tādēļ nav brīnums, ka 70% iedzīvotāju atzinīgi vērtē viņas darbu.Kancleres popularitāte atspoguļojas arī politisko partiju reitingos. Šonedēļ publicētās pirmsvēlēšanu aptaujas liecina, ka svētdienas balsojumā A. Merkeles CDU un tās Bavārijas māsas partiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU) - gatavi atbalstīt ap 40% balsstiesīgo (vēlēšanās varēs piedalīties 61,8 miljoni iedzīvotāju, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu).CDU/CSU galvenā konkurente Sociāldemokrātu partija (SPD) vēlēšanās varētu saņemt 26% balsu, savukārt tās tuvākā sabiedrotā Zaļā partija var cerēt uz aptuveni 10%. Ap 10% balsstiesīgo vēlētāju ir gatavi pieslieties galēji kreisajai partijai Die Linke (Kreisie), ko var uzskatīt par Austrumvācijā valdījušās komunistu partijas pēcteci.Kā uz naža asmens balansē liberālā partija Brīvie demokrāti (FDP), kas kopš 2009.gada rudens ir CDU/CSU partnere valdībā. Dažādu socioloģisko aptauju dati rāda, ka nelielā partija varētu iegūt 5% vēlētāju balsis, kas ir minimālais daudzums, lai politiskie spēki spētu iegūt deputātu vietas bundestāgā.Pagājušajā svētdienā notikušajās reģionālajās vēlēšanās Bavārijas federālajā zemē, kur pārliecinošu uzvaru svinēja CSU, FDP saņēma tikai 3% no nodotajām balsīm un neiekļuva vietējā parlamentā. Liberālā spēka sakāve Bavārijas vēlēšanās ir pastiprinājusi neziņu, vai A.Merkele varēs saglabāt līdzšinējo koalīciju.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena 20.septembra izdevumā!