Lai gan pirmsvēlēšanu aptaujas rādīja eirointegrācijas atbalstītāju komfortablu pārsvaru ar vairāk nekā 60%, vakar Moldovas Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie rezultāti pēc 99,82% iecirkņu protokolu apkopošanas rādīja, ka valsts integrāciju ES atbalstījuši 749 950 referendumā nobalsojušie (50,42%), pret bijuši 737 534 (49,58%).
Savukārt paralēli notiekošajās Moldovas prezidenta vēlēšanās lielāko atbalstu ieguva pašreizējā prezidente Maija Sandu. Viņa ieguva 42,41% balsojušo atbalstu, negūstot uzvarai jau pirmajā kārtā nepieciešamos vairāk nekā 50%, kas nozīmē, ka viņai 3. novembrī prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā būs jāsacenšas ar 26% atbalstu ieguvušo prokrieviskās sociālistu partijas atbalstīto Aleksandru Stojanoglo. M. Sandu atbalstītāji bija cerējuši, ka viņas pārsvars būs krietni pārliecinošāks. Taču vēlēšanu rezultāti rāda, ka viņas izredzes tikt ievēlētai otrajā kārtā var tikt apdraudētas, ja pirmajā kārtā izkritušie sāncenši pārliecinās savus atbalstītājus nobalsot par A. Stojanoglo.
M. Sandu norādīja, ka referenduma rezultāti liecina par ārējo iejaukšanos Moldovas politikā no Maskavas puses, ko viņa nodēvēja par "nepieredzētu uzbrukumu demokrātijai", kas izpaudies vēlētāju balsu pirkšanā, izmantojot no Krievijas piegādātu finansējumu, vēsta BBC. Maskava gan šos apgalvojumus noraidījusi. Pagājušajā mēnesī Krievijā dzīvojošais moldāvu oligarhs Ilans Šors, kuru Moldovā apsūdz milzīgu naudas līdzekļu izkrāpšanā, paziņoja, ka dos naudu, lai panāktu, ka pēc iespējas vairāk cilvēku referendumā nobalso pret vai vispār tajā nepiedalās, lai nebūtu kvoruma.
M. Sandu apsūdzēja "kriminālus grupējumus", kas kopīgi ar "ārējiem spēkiem" izmantojuši naudu, melus un propagandu, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātus. Viņa apgalvoja, ka valdībai esot "skaidri pierādījumi", ka 300 tūkstoši balsu tikušas nopirktas.