Vēlēšanas Spānijas Galīcijas reģionā tika uzskatītas par nopietnu pārbaudījumu pašreizējā premjerministra Mariano Rahoja valdībai, kuras popularitāte pēdējā laikā ir ievērojami kritusies īstenotās taupības politikas dēļ. Sāpīgie taupības pasākumi, pieaugošais bezdarba līmenis, finansējuma samazinājums izglītībai un veselības aprūpei ir palielinājuši iedzīvotāju neapmierinātību visos 17 Spānijas reģionos. Turklāt zaudējums Galīcijā, kas tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem Tautas partijas atbalsta punktiem, pamatīgi iedragātu Rahoja centienus pārliecināt pārējo Eiropu un pasauli, ka viņš ir spējīgs savest kārtībā Spānijas finanses.
Par prieku premjerministram, kurš starp citu pats nāk no Galīcijas, viņa vadītajai konservatīvajai Tautas partijai Galīcijas parlamentā ir nedaudz izdevies palielināt deputātu vietu skaitu un līdz ar to saglabāt absolūto vairākumu vietējā parlamentā, norāda LR.
Pavisam atšķirīga situācija izveidojusies Basku zemē, kurā notika pirmās reģionālās vēlēšanas pēc separātistu grupējuma ETA pagājušā gada lēmuma atteikties no turpmākas vardarbības. Basku Nacionālistu partija 75 deputātu parlamentā ieguvusi 27 krēslus. Otrajā vietā ierindojušies Euskal Herria Bildu koalīcija, un tas nozīmē, ka tagad divas trešdaļas no deputātu vietām atrodas nacionālistu rokās.
Kā paziņojusi viena no nacionālistu līderēm, rakstniece Laura Mintegi, ir pienācis laiks domāt kā tautai un pienācis laiks pārtraukt izpildīt Madrides pavēles. Politikas analītiķi jau prognozē, ka līdz ar "Bildu" koalīcijas panākumiem vēlēšanās politisko diskusiju priekšplānā atkal izvirzīsies jautājums par Basku reģiona neatkarību. Basku zemē bezdarba līmenis ir zemāks nekā vidēji Spānijā, taču centrālās valdības prasības samazināt izdevumus ir izraisījušas aizvien pieaugošu iedzīvotāju neapmierinātību pret pastāvošo valdību.
Basku zeme nav vienīgā, kas ir paudusi vēlmi pasludināt neatkarību. Novembra otrajā pusē reģionālās vēlēšanas notiks arī bagātajā Spānijas ziemeļaustrumu reģionā Katalonijā, kas nodrošina aptuveni piekto daļu no Spānijas iekšzemes kopprodukta. Katalāņu prezidents Arturs Mass ir solījis sarīkot referendumu par provinces pašnoteikšanos gadījumā, ja viņa Saplūšanas un vienotības partija atkārtoti gūs uzvaru, kaut gan pavisam nesen Spānijas parlaments Katalonijas varas iestādēm šādu referendumu rīkot aizliedza, atgādina Latvijas Radio.