Arī pasaules septiņu ekonomiski attīstītāko valstu organizācija G7 paziņoja, ka nosoda Maskavas realizēto Gruzijas okupāciju.
Krievija otrdien atzina Gruzijas separātisko Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionu neatkarību, tomēr līdz šim neviena cita valsts, pat ne tuvākās Maskavas sabiedrotās, nav sekojušas šim solim. Krievija uz to cerēja ceturtdien, kad Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbē notika Šanhajas sadarbības organizācijas (SCO) valstu sanāksme. "Mēs esam pārliecināti, ka SCO pozīcija gūs atbilstošu starptautisko reakciju. Mēs ceram, ka tā kalpos kā nopietns signāls tiem, kas cenšas attaisnot Gruzijas valdības asiņainos pasākumus," viņš sacīja uzrunājot Ķīnas, Tadžikistānas, Uzbekistānas, Kirgizstānas un Kazahstānas līderus.
Tomēr sanāksmes beigās SCO dalībvalstis nāca klajā ar paziņojumu, kurā izteica "dziļas bažas par pēdējiem notikumiem Dienvidosetijā" un aicināja iesaistītās puses risināt problēmas dialoga ceļā, tiesa, uzsverot, ka atbalsta Krievijas lomu stabilitātes garantēšanā Kaukāza reģionā. Pat Krievijas tuva sabiedrotā Ķīna izteica netiešu kritiku, paziņojot, ka "uztraucas par pēdējām izmaiņām Dienvidosetijā un Abhāzijā".
ES prezidējošā valsts Francija pirmdien sasaukusi savienības valstu vadītāju ārkārtas tikšanos, lai apspriestu krīzi Gruzijā un pārskatītu attiecības ar Krieviju, vēsta Reuters. "Tiek apspriestas iespējamās sankcijas," sacīja Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē. "Mēs cenšamies izstrādāt spēcīgu dokumentu, kas parādīs mūsu apņēmību neatzīt Gruzijā notiekošo," viņš sacīja. Francija ir nikna, jo Maskava nav pildījusi tās piedāvāto sešu punktu miera plānu, kas noteica pilnīgu Krievijas spēku izvešanu no Gruzijas.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ES diskusijas par iespējamajām sankcijām pret Maskavu nosauca par Rietumu apmulsumu. "Mans draugs B.Kušnē sacīja, ka mēs drīz uzbruksim Moldovai, Ukrainai un Krimai, bet tās ir slimas iedomas, un iespējams, ka to var attiecināt arī uz sankcijām," sacīja S.Lavrovs. "Es domāju, ka tā ir pilnīga apmulsuma demonstrēšana.