Tikmēr ceļu uz karadarbības pārņemtajiem Ukrainas austrumu apgabaliem turpināja Krievijas humānās palīdzības kolonna, kas ir iesaukta par "klīstošo holandieti" un "spoku kolonnu", jo novirzījusies no iepriekš izziņotā maršruta, pastiprinot aizdomas par Krievijas patiesajiem nodomiem.
Putins ceturtdien noslēdza divu dienu vizīti anektētajā Krimā, kur viņam trešdien notika sarunas ar valsts drošības struktūru vadītājiem un valdības ministriem. Ceturtdien no rīta viņam bija paredzēts uzrunāt 140 Krievijas parlamenta deputātus un atbildēt uz viņu jautājumiem, tomēr pasākums aizkavējās gandrīz par četrām stundām.
"Mēs esam nopelnījuši tikties Krimā," ar šādiem vārdiem Putins uzrunāja parlamentāriešus, piebilstot, ka viņi pussalā nav ieradušies, lai "sildītos saulītē", bet uzklausīt Krimas iedzīvotāju problēmas, kuru esot ļoti daudz, jo Ukraina "no Krimas daudz ņēma un maz deva", citē NEWSru.
Putins kārtējo reizi atvairīja rietumvalstu kritiku, ka Krievija nelikumīgā ceļā sev pievienojusi Krimu. "Nekādas Krimas aneksijas nebija. Jā, mēs izmantojām savus bruņotos spēkus, bet tikai tāpēc, lai sarīkotu referendumu [par pussalas neatkarību un pievienošanu Krievijai]," sacīja Kremļa saimnieks.
Viņš sacīja, ka lēmumu par Krimas apvienošanu ar Krieviju nevar mainīt, jo tā būtu kā "atteikšanās pašiem no sevis". "Tas nav iespējams. Lēmums ir pieņemts," strikti noteica prezidents un apsolīja, ka līdz 2020. gadam Maskava Krimas attīstībā ieguldīšot 700 miljardu rubļu (14,5 miljardi eiro).
Krievijas galva arī paziņoja, ka ir apstiprinājis bruņoto spēku grupējuma Krimā izveides programmu, kas neprasīšot milzīgus finansiālus ieguldījumus, jo pussalā neizvietošot lielu daudzumu karavīru un bruņojuma. Programma organiski iekļaušoties Krievijas bruņoto spēku attīstības plānos, kuriem līdz desmitgades beigām paredzēts tērēt 20 triljonus rubļu (416 miljardu eiro).
Plašāk lasiet Ulda Ķezbera rakstā Putins neatteiksies no Krimas piektdienas, 15.augusta, laikrakstā Diena!