Priekšmets sevī ietver tēlotājmākslas, mūzikas, literatūras, kino un teātra vēsturi. Krievijā attieksme pret mākslu labākajā gadījumā ir kā pret neobligātu reālās dzīves rotājumu, bet sliktākajā - kā pret apkalpošanas sfēru, kurā klientam vienmēr taisnība, norāda laikraksts.
Novije Izvestija uzsver, ka ar šo mācību gadu Pasaules mākslas kultūra pilnībā izzudusi no daudzu skolu stundu sarakstiem (parastā aizbildināšanās - neesot pietiekami kvalificētu pedagogu, kuri spētu pasniegt šo priekšmetu), citiem vidusskolēniem tā ir fakultatīvais priekšmets. Tikai specializētās skolās, kurās uzsvars tiek likts uz estētisko izglītību, šo priekšmetu iespējams apgūt pilnvērtīgi. Jāpiebilst, ka arī pamatskolā krievu skolēniem pasaules kultūras apgūšanai netiek atvēlēts pietiekami daudz laika. No 5. līdz 9. klasei mācību plānā iekļauts priekšmets Māksla - tas nozīmē, ka no 5. līdz 7. klasei skolēniem ir viena mūzikas un viena tēlotājmākslas nodarbība nedēļā, bet nākamajos divos gados vēl mazāk - vienu nedēļu mūzika, bet nākamo nedēļu - tēlotājmāksla.
“Cik atceros, mūsu izglītības politika vienmēr bijusi vērsta uz to, lai diskriminētu humanitāri-estētisko izglītības aspektu. Pašlaik tas tiek darīts atklātāk, ciniskāk un radikālāk, kas var novest pie nenovēršamām sekām,” uzskata psiholoģisko zinātņu doktors, žurnāla Искусство в школе (Māksla skolā) galvenais redaktors Aleksandrs Meļiks - Pašajevs (Александр Мелик-Пашаев). Viņš par pilnīgi aplamu sauc uzskatu, ka māksla domāta īpašiem, apdāvinātiem bērniem. “Tā ir kļūda: spēja kaut ko māksliniecisku radīt ir normāla cilvēka īpašība,” norāda speciālists uzsverot, ka visa cilvēces vēsture nesaraujami saistīta ar mākslu un kultūru. Tās izspiešana no mācību programmām kaitē sabiedrībai, kas kļūst mazāk cilvēcīga.
Viņam pilnīgi piekrīt Krievijas izglītības akadēmijas Psiholoģijas institūta vadošā speciāliste Zinaīda Novļanska (Зинаида Новлянская). “Nespecializētajās skolās māksla, it sevišķi literatūra, ir vienīgā sfēra, kurā iespējams runāt par pasaules uzskata problēmām, par cilvēka dvēseli. Tur veidojas augošā cilvēka vērtību sistēma, kurai īpaša nozīme ir tieši pusaudžu vecumā,” uzskata psiholoģe. Viņa uzsver, ka estētiskie priekšmeti ir lieliska iespēja nevis uzspiest skolēniem vispārpieņemtās normas un patiesības (tās pusaudžiem sava dumpīguma dēļ ir tendence nepieņemt), bet gan organizēt apmācību citā veidā - balstoties uz piemēriem, tēliem, pārdzīvojumiem. “Tieši šajās mācību stundās raisās diskusijas par ideāliem, par varoņu rīcību un sekām, par to, kas ir labi un, kas ir slikti,” norāda Z. Novļanska.