Šis notikums mediju telpā aizēnoja kongresa vēstījumus. Tajā pašā laikā _JL_ līderes Solvitas Āboltiņas un valdes izlēmīgā rīcība, pēc Ainara Latkovska domām, «nostiprināja Solvitas un Jaunā laika valdes autoritāti - mēs kā partija tagad paši jūtamies komfortablāk un tāpēc arī varējām būt tik izlēmīgi». Kongress pārliecinoši _Jaunā laika_ vadībā atkārtoti vēl uz diviem gadiem ievēlēja valdes priekšsēdi S.Āboltiņu un domes vadītāju Arti Kamparu.
Daļai JL biedru šķita, ka šī nav piemērotākā diena, kad pievērst mediju uzmanību ar kāda kolēģa izslēgšanu no partijas - tas sevišķi labi neizskatās vienotības saukļu kontekstā. Taču šo lēmumu vajadzējis pieņemt līdz balsojumam par dalību apvienībā Vienotība, kam bija pārliecinošs atbalsts. Savukārt D.Titava pieteikums uz aktīvu dalību partijā izskanēja tikai pāris dienu pirms kongresa ar vairākām intervijām medijos, kuras, dažuprāt, viņš pats, iespējams, bija noorganizējis, lai parādītu sevi kā ietekmīgu cilvēku partijā. S.Āboltiņa sākotnēji jutusies pārsteigta, jo pagājušajā gadā D.Titavs nebija iesaistījies JL darbā un viņam neesot nekādu nopelnu partijas nostiprināšanā valstij tik grūtajā laikā, kad JL uzticēts premjera amats. Kā pelēko kardinālu D.Titavu mediji bija raksturojuši jau agrāk, tas partijai nebūtu pieņemams, jo radītu iespaidu, ka tās varas centrs un lēmumu pieņēmēji atrodas kaut kur citur, ja kāds biedrs partijas vārdā kārtotu kādus jautājumus bez tās pilnvarojuma. Jāatgādina, ka nemierā ar šādu D.Titava agrāko darbību bija tie biedri, kuri savulaik aizgāja no JL un izveidoja Pilsonisko savienību, ar kuru kopā JL tagad ir Vienotībā.
Kongresa delegāti par notikušo uzzināja tikai tā beigās, un tas nemazināja līderu runu kaismi. Kongresā bija sajūta, ka JL kā premjera partija jūtas spēcīgākā no apvienības dalīborganizācijām. Vairāku runātāju uzslavas premjeram Valdim Dombrovskim acīmredzami bija cēlušas viņa pašapziņu, un tas atspoguļojās arī premjera runā: «Vienotība ir spēks, kas mainīs Latvijas nākotni. Kad mēs esam vienoti, visas grūtības ir pārvaramas un visi mērķi - sasniedzami. Mums izdosies!» Premjers lepojās ar to, ka pakāpeniski atjaunojas Latvijas labais vārds pasaulē un «mūs sāk pieminēt kā paraugu krīzes pārvarēšanai».
Vienotības liktenis jāsaista ar V.Dombrovska māku nodrošināt šīs valdības stabilu darbību līdz Saeimas vēlēšanām. JL frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzskata, ka valdības grūtākais pārbaudījums var izrādīties ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pārvēlēšana amatā. Lai arī partijas sola viņam atbalstu, aizklātā balsojuma iznākumu nekad nevarot paredzēt. Dz.Zaķis ierosināja sākt diskusiju par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidēšanu.
Ar ilustrējošu stāstu no savas dzimtas vēstures Sabiedrības citai politikai līderis Aigars Štokenbergs apsveikuma uzrunā novēlēja partneriem izvairīties no situācijām, «kad vara sakāpj galvā». Kongresa viesu rindās bija arī sabiedrotie no Pilsoniskās savienības, kas iesaistīties Vienotībā nolēma jau pirms nedēļas, un Sarmīte Ēlerte. Viņa atkārtoja jau iepriekš sacīto, ka ir jāspēj vienoties, lai izveidotu modernu, eiropeisku nacionālu valsti - XXI gadsimta Latviju-, to varot izdarīt tikai Vienotība, bet tad ir nepieciešams «savākt kopā visus intelektuālos resursus». Sabiedrības pamodināšana bija arī viens no JL līderes S.Āboltiņas runas vadmotīviem. Viņa sacīja: «Aicinu katru, kurš vēlas redzēt Latviju kā pārtikušu, eiropeisku valsti, nestāvēt malā! Tāpat kā pirms 20 gadiem, arī šodien svarīgi ir iesaistīties. Es aicinu visus, jo īpaši jaunus cilvēkus, apzināties, ka mums ir dota tikai viena valsts un tās pastāvēšana ir atkarīga no mums visiem un no katra individuāli.» Jaunajā laikā ir 1343 biedri, no kuriem 349 piedalījās kongresā.