Tas nozīmētu, ka par šiem likuma grozījumiem notiktu vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana. Ja tos savāc, notiek tautas nobalsošana, kāda pirms pāris gadiem bija par strīdīgajiem drošības likuma grozījumiem. Referendums nenotiek, ja trīs ceturtdaļas Saeimas deputātu vēlreiz nobalso par likuma pieņemšanu.
Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, par tiem pirmais bija ierunājies LPP/LC līderis Ainārs Šlesers. Grozījumi paredz iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļaujas uz laiku līdz pieciem gadiem ārzemniekiem, kas uzņēmuma pamatkapitālā būs ieguldījuši 25 000 latu, Latvijā nodarbinot vismaz piecus cilvēkus un gadā nodokļos nomaksājot ne mazāk kā 10 000 latu. Uzturēšanās atļauju varēs pieprasīt arī ārzemnieki, kuri pēc šā gada 1. jūlija Rīgā, Pierīgā vai lielajās pilsētās būs iegādājušies nekustamos īpašumus par kopējo kadastrālo vērtību ne mazāku par 100 000 latiem, bet pārējā teritorijā - ne mazāku par 50 000 latiem. Uzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt, ja viņš būs investējis arī Latvijas kredītiestādē.
TB/LNNK, kas kopā ar ārpusparlamenta partiju Visu Latvijai! arī piketēja pret šā likuma grozījumiem, uzskata, ka likums «draud Latviju pārvērst par sētas durvīm NVS valstu pilsoņu iekļūšanai Šengenas līguma zonā, kā arī pakļaut mūsu valsti jaunam šo personu ieceļošanas un nekustamā īpašuma iepirkšanas vilnim», atzina Dzintars Rasnačs.
Aizstāvot projektu, Andris Bērziņš (LPP/LC) norādīja, ka tā mērķis ir veicināt jaunu darbvietu rašanos un atdzīvināt nekustamā īpašuma tirgu. Par likuma grozījumu pieņemšanu balsoja 48 deputāti no Saskaņas centra, LPP/LC, Tautas partijas un PCTVL. Pret projektu bija 42 deputāti no Jaunā laika, TB/LNNK, Zaļo un Zemnieku savienības un Pilsoniskās savienības, kā arī ārpusfrakciju deputāti Dzintars Ābiķis, Visvaldis Lācis un Aigars Štokenbergs.