To, ka, parādoties lielākai naudas apritei ekonomikā, tiek iegriezta aktivitātes pieauguma spirāle, pierādīja jau tā dēvētie treknie gadi. Taču, lai nenonāktu līdzīgā situācijā kā 2008. gadā, attiecībā uz šo ekonomikas stimulēšanas mehānismu jāraugās, lai izaugsmes dzinējspēks vairāk būtu orientēts uz nopelnīto naudu, nevis ir aizņēmums. Var teikt, ka pēckrīzes Latvija atalgojuma jomā spēj sasniegt samērā labus rezultātus. Pērn vidējā darba samaksa Latvijā palielinājās par 6,8% līdz 765 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Iespaidīgas rezerves
Algu kāpuma sports var palīdzēt, ja tas izglābj patērētājus no pesimisma un «viņi sāk aktīvāk aizņemties ieguldījumiem nekustamajos īpašumos. Ja Latvijas neto ārējais parāds vairs nesamazinātos, bet stabilizētos vai pieaugtu līdz ar nominālo iekšzemes kopproduktu (IKP), tas būtu labi no finanšu stabilitātes skatpunkta. Šobrīd šis parāds samazinās, Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem dzenot lejā savas saistības un bankām šo naudu atdodot savām mātesbankām», situāciju komentē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Kopumā naudas rezerves ekonomikas sildīšanai ir iespaidīgas, un, tā kā darba samaksa turpina palielināties, tās turpina augt. Jautājums ir par iedzīvotāju motivāciju patēriņa pieaugumam, jo pērn bija vērojama pretēja tendence - tēriņi saruka, kas sevišķi izpaudās ilglietošanas preču segmentos. Pēc P. Strautiņa domām, tas acīmredzot saistīts ar psiholoģiskiem efektiem, cenām eiro vienkārši izskatoties lielākām, pat ja cilvēks ar prātu saprot, ka tas tā nav, turklāt tēriņus, iespējams, mazināja arī nemierīgā ģeopolitiskā situācija, ko izraisīja Krievijas - Ukrainas konflikts.
«Situācijā, kad izaugsme bremzējas jau pesimisma uzliesmojuma vai citu faktoru izraisītas tērēt negribēšanas dēļ, vārdi «ekonomikas sildīšana» kļūst jēgpilni. Iespējams, ka straujš algu pieaugums var palīdzēt no šīs situācijas izkļūt. Taču nevar būt tā, ka uzņēmumi maksā aizvien lielākas algas, bet viņu peļņa aug un aug,» teic DNB eksperts, piebilstot, ka no Latvijas jebkāda ekonomikas sildīšanas radīta enerģija «izplūst ārpusē caur importu». Turklāt eksportējošajiem uzņēmumiem vietējās ekonomikas sasilšana ir drīzāk nevēlama parādība, jo viņu klienti no tā neko neiegūst, bet izmaksas pieaug.
Uzņēmēji konservatīvi
Tirgus pētījumu kompānijas Hay Group pakalpojumu vadītāja Latvijā Līga Rode stāsta, ka saistībā ar ne pārāk labvēlīgām ekonomiskajām prognozēm un situāciju ārējos tirgos attiecībā uz atalgojuma palielināšanu darbiniekiem privātais sektors ir konservatīvs un saskaņā ar aptaujām šogad darbinieku vidējā pamatalga varētu palielināties apmēram par 3%. Tomēr, ja saimnieciskās darbības rādītāji uzlabosies, darbinieku faktiskais guvums varētu būt arī lielāks. Eksperte zina teikt, ka uzņēmējdarbības sasniegumu jomā veicies itin labi - apmēram trim ceturtdaļām Hay Group klientu lokā esošo uzņēmumu izdevies sasniegt vai pārsniegt izvirzītos saimnieciskos mērķus, savukārt atlikušās ceturtdaļas uzņēmumu mērķu nesasniegšanas iemesls skaidrojams ar pārāk ambiciozajām prognozēm. Tas, vai mērķi tiek sasniegti, šobrīd ir viens no galvenajiem darba samaksu noteicošajiem faktoriem.
L. Rode stāsta, ka 2012. gadā, kad pēc krīzes uzņēmēji atkal sajutuši stabilitāti, sācies darba samaksas pārskatīšanas process. Taču atšķirībā no treknajiem gadiem attiecībā uz darba samaksas izmaiņām uzsvars likts uz mainīgo atalgojuma daļu. «Iepriekš minētais 3% pieaugums attiecas uz pamatalgas palielināšanos. Taču daudzos uzņēmumos bez pamatalgas pieauguma ir arī mainīgā darba samaksa. Tagad uzņēmēji izvēlas savus darbiniekus prēmēt, ja tiek sasniegts konkrēts rezultāts. Savukārt, ja mērķis sasniegts, arī zaudējumi netiek ciesti, jo šādas situācijas varbūtība pamatalgā jau tiek ierēķināta,» skaidro eksperte. Pēc viņas teiktā, dažādos līmeņos piemaksas apjoms ir atšķirīgs - tas var būt vienas, divu un trīs algu apmērā vai pat 25-35% apmērā no gada darba samaksas. No tā var secināt, ka ekonomikas kvantitatīvā stimulēšana uz darba algu pieauguma rēķina privātajā sektorā atkarīga no tā, kā uzņēmējiem izdosies panākt savu finanšu rādītāju progresiju.
Apsteidz ekonomiku
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda, patlaban redzams, ka darbaspēka izmaksas un algas Latvijā pēdējos gados pieaugušas straujāk nekā ekonomika (inflācija šajā laikā bijusi zema, tātad kopumā iedzīvotāju pirktspēja palielinājusies).
«Sagaidāms, ka arī turpmāk tendence būs līdzīga - ekonomika augs par 3% gadā, kamēr atalgojuma kāpums prognozējams ap 5%. Algu kāpums būs saistīts ar kvalificēta darbaspēka deficītu, kas nākamajos gados pastiprināsies,» skaidro LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Salīdzinājumam - pērn ekonomika augusi teju trīskārt lēnāk nekā vidējā darba samaksa, bet gadu iepriekš algas auga par 5,6%, kamēr IKP palielinājās par 4,5%. Tiesa, iepriekšējos gados izaugsmes attiecība bija darba devēju pusē un, tā kā pagaidām varam uzskatīt, ka tautsaimniecība vēl atrodas izaugsmes fāzē, bet konkurence par kvalificētiem darbiniekiem saasinās un neizpaliek arī nepieciešamība pēc darba samaksas pieauguma. Turklāt darba samaksu, vismaz augstāk atalgotajos segmentos, neviens nekāpinātu, ja vien negūtu no tā ekonomisku labumu.
L. Menģelsone piebilst, ka ekonomiski vispamatotākais algu un maksātspējas paaugstināšanas nosacījums ir produktivitātes kāpums. Tāpēc valstij būtu pēc iespējas jārada stimuli un jānovērš esošie šķēršļi privātajām investīcijām un uzņēmējdarbības kreditēšanai, jo pašreiz kustība abās jomās ir ļoti vāja, lai veicinātu produktivitātes kāpumu uzņēmumos - uzņēmumu modernizāciju, kā arī jaudu paplašināšanu.