Cilvēku un citu zīdītāju plaušās gaiss ieplūst viļņveidīgi. Kad ieelpojam, gaiss plūst pa bronhiem, līdz nonāk plaušu mazākajā kambarī. Tur skābeklis tiek novadīts asinīs, bet ogļskābā gāze pa jau iemīto taku izplūst ārā. Putnu elpošanas sistēmā gaiss plūst tikai vienā virzienā un atgādina nebeidzamu riņķošanu pa apli. Skābeklis nenonāk kambarī, bet gan pa daudziem kanāliem plūst uz priekšu, līdz izkļūst no organisma.
Līdz šim tika uzskatīts, ka vienvirziena elpošana piemīt tikai putniem, taču amerikāņu bioloģe Sīdžeja Fārmere, pētot aligatora uzbūvi, pamanījusi elpošanas sistēmas anatomiskās līdzības ar putniem. Zinātnieki veica trīs eksperimentus ar aligatora plaušām un elpošanas sistēmu, un visi rādīja vienādu rezultātu. Tie apstiprināja pieņēmumu, ka rāpuļu organismā gaiss plūst tikai vienā virzienā, raksta vortāls LiveScience.
Šis atklājums ļauj precizēt dzīvnieku evolūciju pēc lielās izmiršanas pirms 251 miljona gadu. Toreiz par dominējošo dzīvnieku grupu izveidojās arhozauri jeb valdošās ķirzakas, kas vēlāk sadalījās krokodilveidīgajos rāpuļos un putnu-dinozauru grupā. Vienāda elpošanas sistēma stiprina teoriju, ka tā izveidojās jau pirms sugu sašķelšanās.
Acīmredzot šāda elpošanas sistēma bija piemērotāka videi, kur skābekļa daudzums gaisā bija par 9% mazāks nekā šodien (12% - tolaik, 21% - tagad). Tādēļ dinozauri un rāpuļi spējuši labāk attīstīties un izspiest no labākajām dzīvesvietām zīdītāju priekštečus.