Pēc finanšu ministra Einara Repšes (_JL_) kritikas E.Zalāna ministrijas virzītajai eID koncepcijai, kas raisījusi bažas par piedāvātā risinājuma atbilstību valsts interesēm, E.Zalāns demonstratīvi pameta valdības komitejas sēdi. Dažas stundas vēlāk, izejot no valdības sēdes cita jautājuma izskatīšanas laikā, līdzīgi rīkojās viņa partijas biedrs tieslietu ministrs Mareks Segliņš.
«Šķiet, ka Tautas partija cenšas radīt nestabilitāti, lai tādējādi kompensētu savu politisko mazspēju. Savukārt nestabilitāte ir laba augsne populismam, kas šobrīd raksturīgs Tautas partijas publiskajai retorikai un reakcijām,» komentējot šo TP rīcību, kas vērsta uz valdības darba kritiku, Dienai pauda premjers Valdis Dombrovskis (JL). Viņa skatījumā šāda rīcība ir «ciniska pret valsti tieši šobrīd - situācijā, kad esam spējuši vienoties par 2010.gada budžetu, kad starptautiskā finanšu sabiedrība sāk uzticēties Latvijai».
E.Zalāns Dienai atzina, ka valdības komiteja nepamatoti gribēja novilcināt lēmuma pieņemšanu par eID karšu ieviešanu. Jautājums bijis saskaņots ar visām institūcijām, panākot «visus iespējamos kompromisus», tāpēc arī uz E.Repšes aicinājumu jautājumu izskatīt, pieaicinot ekspertus, viņš reaģējis ar iziešanu no komitejas sēdes, tajā notiekošo nodēvējot par cirku. E.Zalānam šķiet, ka daudzas viņa iniciatīvas premjers V.Dombrovskis noraida tikai tāpēc, ka «tās ir manas iniciatīvas», tajā pašā laikā ļaujot E.Repšem «destruktīvi izpausties». Pastiprinoties JL un TP konfrontācijai, rodas iespaids, ka abām pusēm ir vēlme vienai otru izprovocēt. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzskata, ka valdības komitejas sēdes ir domātas tam, lai ministri tajās varētu diskutēt, ko E.Repše esot vēlējies darīt, tāpēc A.Kampars kolēģa iziešanu no zāles vērtē kā neadekvātu rīcību, kuras patiesais mērķis varētu būt vēlme radīt nestabilitātes sajūtu un iespaidu, ka valdībā valda haoss.
Jautājums par eID kartēm domstarpības valdībā raisīja jau novembra vidū, kad pēc koncepcijas noraidīšanas valdības komitejā E.Zalāns par to aicināja lemt koalīcijas partiju sanāksmē. Vērtējot eID ieviešanu, eksperti pauduši bažas par šo ieceru un izmaksu pamatotību un atbilstību valsts interesēm. Apšaubīts arī tas, vai laiks, kad budžetā ir krīze, ir īstais brīdis eID karšu ieviešanai. Saskaņā ar E.Zalāna virzīto variantu eID karšu ieviešana izmaksās vairāk nekā 10 miljonu latu. Tiesa, visi šie izdevumi nebūs tieši jāsedz no budžeta, jo lielāko daļu plānots segt no ES fondu naudas. Daļu izmaksu paredzēts kompensēt arī ar iedzīvotāju maksājumiem, jo eID karte maksās ap 10 latiem. Par spīti E.Zalāna asajai reakcijai, valdības komiteja atbalstīja eID karšu ieviešanas koncepcijas tālāko virzību. Visticamāk, valdība par to lems kādā no jaunā gada pirmajām sēdēm.