Jaunās kvotas 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu paredz samazināt brētliņu pieļaujamās kopējās nozvejas apmērus par 26 procentiem (šogad atļauts nozvejot 25 tonnas), reņģu - par 21% (šogad - 3056 t) un lašu - par 80%(šogad - 2000 gab.). Palielināt kvotas paredzēts vienīgi mencām - par 13 līdz 15% (šogad atļauts nozvejot 172 t) atkarībā no Baltijas jūras reģiona. Zemkopības ministrijas pārstāvji kopā ar Igaunijas, Lietuvas un Somijas kolēģiem Briselē jau ir pauduši neapmierinošu attieksmi par EK priekšlikumiem, Dienai skaidro Zemkopības ministrijas pārstāve Solveiga Lazovska. Latvija aicina kopējās nozvejas apmērus samazināt par 15 procentiem brētliņām un 10 procentiem reņģēm, bet LZA prezidents Latvijas pozīcijas uzskata par pārāk maigām. «Jau pagājušogad cīnījāmies, lai brētliņu nozveju nesamazina par 42, bet tikai 22 procentiem, taču šogad plānotie vēl papildu procenti gandrīz veido to pašu samazinājumu, kāds bija plānots pirms gada,» skaidro I. Voits. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka viss būs atkarīgs no jaunā ministra izpratnes par situācijas nopietnību un nostāju ELZMP sēdē, kas plānota 20. un 21. oktobrī.
Jau šogad slēgti vairāki uzņēmumi un sagriešanai paredzēti 7 kuģi, bet, īstenojot pašreizējos EK plānus, vēl daudziem uzņēmumiem draud slēgšana, uzskata I. Voits. Pāvilostas zvejnieku saimniecības Kaija īpašnieks Jānis Pētermanis stāsta, ka jaunās izmaiņas viņu kā mencu zvejnieku tikai iepriecina un kvotu samazināšana tikai cels zivju cenas, taču lielākajam kaimiņam En-Stars ierobežojumi būs sāpīgāki. «Paši saprotat - ja nebūs zivju, nebūs naudas, līdz ar to - arī cilvēkiem darba,» īsi nosaka En-Stars komercdirektore Larisa Cepļajeva. Noraizējies ir arī Mērsraga zivju pārstrādes uzņēmuma Forele-AN īpašnieks Aigars Neilands. «Tās ir uzņēmuma beigas - jau tagad domājam par slēgšanu, jo nav zivju. Pēdējo kuģi, no kā ņēmām pa tiešo, šopavasar sagrieza,» stāsta uzņēmējs. Viņš min, ka ne Mērsragā, ne Rojā zivis dabūt nav iespējams, pēdējās divas reizes tās vestas no Ventspils, bet arī tur ir deficīts. Citi uzņēmumi pat veduši no Igaunijas saldētas, bet tas esot īslaicīgs risinājums. Forele-AN pašlaik strādā 50 cilvēku, taču divu maiņu vietā jau knapi iespējams nodrošināt vienu, un nākamgad, iespējams, būs jāslēdz arī tā.