Lai gan jaunās valdības deklarācijā ir 13 punktu, kuros uzskaitīti nepilnos deviņos mēnešos veicamie darbi, tomēr I. Druviete vispirms sola ķerties pie pedagogu algu jautājuma. Jau iepriekš viņa žurnālistiem ir sacījusi, ka redz lielas iespējas pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un taisnīgam atalgojuma modelim, tāpēc tas ir viens no steidzamākajiem darbiem. Viņa Dienai norādīja, ka nepieciešams izveidot rīcībpējīgu darba grupu, kas varētu strādāt pie pedagogu darba samaksas jauna modeļa izstrādes un nākt klajā ar saviem priekšlikumiem. Iestrādes gan jaunam modelim jau esot. Tāpat darbs jāsāk pie jaunās valsts valodas politikas programmas veidošanas 2015.-2020. gadam un zinātnes jomā jānodrošina valsts pētījumu programmu sekmīga ieviešana līdz šā gada vidum. Patlaban šajā jautājumā ir aizķeršanās. I. Druviete arī sacīja, ka rūpīgi jāiepazīstas ar starptautisko zinātnes izvērtējumu, bet nekādā gadījumā, pēc viņas domām, tas nebūs izšķirīgs Latvijas zinātnes turpmākās stratēģijas veidošanā.
Diskusijas pēdējā laikā izraisījis arī jautājums par obligāto fizikas vai ķīmijas eksāmenu, tomēr I. Druviete uzskata, ka šoreiz rīcība bijusi sasteigta un nav izvērtēti vairāki būtiski aspekti. Pēc viņas domām, vispirms jārod atbilde, vai šāds eksāmens ir labākais un vienīgais līdzeklis, kā motivēt jauniešus labāk apgūt mācību vielu. Tāpat būšot nepieciešams mainīt termiņus, jo, pēc pašreizējās ieceres, eksāmens būs jākārto jau tiem skolēniem, kas patlaban mācās 10. klasē, bet tas esot par ātru. Jāizvērtē arī eksāmena iespējamais saturs, ietekme uz eksāmenu grafiku un citi jautājumi, pirms pieņem šādu lēmumu, uzskata I. Druviete.
Lai gan visi Dienas aptaujātie nozares pārstāvji prognozēja labu sadarbību ar jauno ministri, jo I. Druviete sekmīgi jau ir darbojusies Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tomēr nepilni deviņi mēneši esot pārāk īss laiks, lai īstenotu visas ministres ieceres. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško Dienai sacīja, ka arodbiedrības prasības joprojām paliek spēkā un prioritāri jāsāk strādāt pie pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika. Savukārt jaunajam darba samaksas modelim jābūt gatavam līdz jūnijam, lai to varētu iestrādāt nākamā gada budžetā.
Valdības deklarācijā paredzēts arī izveidot Nacionālo akreditācijas aģentūru augstākās izglītības programmu akreditācijas organizēšanai. Šādu ideju īpaši atbalsta Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra, kurš uzskata, ka šai institūcijai jābūt AIP. Viņš arī Dienai sacīja, ka I. Druvietei būs jāpieņem svarīgi lēmumi, ko iesākt ar starptautisko zinātnes izvērtējumu un Pasaules Bankas ekspertu ieteikumiem saistībā ar jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādi. Viņš no I. Druvietes sagaida, ka viņa pasargās nozari no «neprātīgām reformām un mākslīgi uzspiestiem sistēmu degradējošiem pasākumiem».
Latvijas Studentu apvienības prezidents Mikus Dubickis Dienai atzīmēja, ka patlaban nepieciešams atrisināt sarežģījumus ar stipendiju sadali studentiem, kas radušies normatīvo aktu nepilnību dēļ. Tāpat vajadzētu rast risinājumu, kā studiju vietu bāzes izmaksu koeficientus segt pilnībā, nevis apmēram 80%, kā tas ir šobrīd. Šis jautājums ir arī iekļauts jaunās valdības deklarācijā. M. Dubickis gan sacīja, ka jaunajai ministrei, tāpat kā bijušajam ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP), nav dots ilgs laiks, lai īstenotu visas ieceres.