_Vaivaros_ arī nonākušajai ventspilniecei Elitai (55) insults bija pirms trīsarpus mēnešiem, uzreiz viņa pieteicās uz _Vaivariem_. Insults «atņēma» kreiso roku, viņa nevarēja pat iztaisnot pirkstus. Tagad viņa var nedaudz pacelt roku, savilkt dūrē pirkstus un atlaist. Elita gaida, kad roka kļūs spēcīga un kustīga, jo bez tās nekādi - viņa strādā par sētnieci.
Abām sievietēm paveicies, viņas rindu izstāvējušas. Veselības ministrijai (VM) par 36% nogriežot Vaivariem šā gada finansējumu, prognozējams, ka lielākie cietēji būs tieši insulta pacienti. Rindā uz 25 valsts apmaksātām gultām (iepriekš - 45) gaida 130 akūti insulta pacienti. «Tas šo pakalpojumu padara bezjēdzīgu, jo, ja cilvēks saņem palīdzību pēc pusgada, mēs viņam praktiski neko nevarēsim palīdzēt,» saka Illa Mihejeva, Vaivaru Neirorehabilitācijas nodaļas vadītāja p.i. Maksimālais funkciju atjaunošanās laiks, kamēr nerodas komplikācijas, esot pirmie trīs mēneši, ilgākais laiks - līdz pusgadam. Līdz ar samazināto finansējumu izmaiņas skars arī citus pacientus, iespējams, arī bērnus ar hroniskām slimībām. Vaivari ir pēdējais palikušais valsts stacionārais rehabilitācijas «bastions», pārējie centri pērn likvidēti.
Bērniem - īsāks laiks
VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis saka - pērn, veicot strukturālas reformas, no reģioniem (piemēram, Līgatnes vai Tērvetes centriem) tika pārcelti un koncentrēti Vaivaros stacionārās rehabilitācijas pakalpojumi, reģionos atstājot pārsvarā ambulatoro rehabilitāciju. Par finansējuma griešanu Vaivariem demisionējusī veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) izteicās, ka tas bija valdības lēmums - par 70 miljoniem latu samazināt visu veselības aprūpes budžetu.
Arī galvenais speciālists fizikālajā un rehabilitācijas medicīnā profesors Aivars Vētra piekrīt, ka ļoti nozīmīgs ir kopējais samazinājums. Viņš norāda uz problēmu - centros, kur pilnībā nogrieza stacionāros pakalpojumus, palika tikai finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem līdzšinējā apmērā, papildu naudu jau neieguldīja.
Vaivaru valdes priekšsēdētājs Artis Melderis stāsta - prioritārie pacienti ir bērni, kuriem kā akūtiem pacientiem nepieciešama tūlītēja rehabilitācija, pacienti, kuriem nepieciešama plaušu ventilācija un spinālie pacienti - pārsvarā jauni puiši, kuri guvuši mugurkaula traumas, piemēram, autovārijās. Šajās grupās Vaivari ņem bez rindas. «Spinālie pacienti pārsvarā ir jauni cilvēki, viņus atved gulošus. Kā dakteri saka - bez rehabilitācijas nav jēgas glābt dzīvības, jo būs izgulējumi, komplikācijas, un viņi aizies bojā,» skaidro Vaivaru galvenā ārste Baiba Buša.
Līdz ar «nogriezto» valsts finansējumu Vaivari tagad domā par izmaiņām bērnu rehabilitācijā ar hroniskām saslimšanām. Rehabilitācijas laiks varētu samazināties vidēji par kādām piecām dienām, saka B. Buša. Rindā ir ap 500 bērnu ar hroniskām saslimšanām, rinda pienāk reizi gadā vai pusotrā.
VM amatpersonas atklājušas, ka Vaivaros rehabilitēti tiek tikai 38% bērnu, un uzskata, ka šis skaitlis divreiz būtu jāpalielina. B. Buša saka - tad naudu vajadzētu divreiz vairāk. Cīnoties ar finansiālajām grūtībām, Vaivari plāno ieviest dienas stacionāru.
Gaida 1. grupu
I. Mihejeva uzskata, ka ir arī problēmas ar sistēmu - vienā rindā uz rehabilitāciju gaida insulta pacienti ar smagiem kustību traucējumiem un arī daudz vieglāki pacienti. Vai-vari snieguši VM priekšlikumus, ka vajadzētu definēt, kuras ir prioritārās grupas, kurām maksimāli ātri jāsaņem rehabilitācija. Tādi varētu būt pacienti, kuriem draud ilgstošs mazkustīgums, nespēja sevi aprūpēt. Insulta pacienti kļūst arvien jaunāki - agrāk vidējais vecums bija virs 65 gadiem, bet tagad - starp 50 un 60 gadiem.
Daudziem insulta pacientiem nākas atlikt savu vietu rindā, jo viņi nespēj samaksāt valsts uzliekto augsto 9,5 latu pacienta iemaksu par diennakti. Viņi cenšas naudu sakrāt vai aizņemties. Par trīs rehabilitācijas nedēļām tagad jāmaksā ap 200 latiem. I. Mihejeva saka - ir pacienti ar smagiem kustību traucējumiem, kuri gaida, kad viņiem piešķirs invaliditātes 1. grupu un nebūs jāmaksā līdzmaksājums. «Tas ir absurdi, jo mūsu mērķis taču ir nepieļaut invaliditāti,» saka I. Mihejeva.
Vidzemes slimnīcas rehabilitācijas nodaļas vadītāja Ārija Zvaigzne saka - pērn bija jāgaida, piemēram, divi trīs mēneši uz rehabilitāciju dienas stacionārā, bet tagad tikai mēnesis, uz stacionāra rehabilitāciju rindu nav. Iemesls ir cilvēku zemā maksātspēja.