Arī vairāki Dienas aptaujātie uzņēmēji, par spīti situācijai ES, noskaņoti optimistiski. Krīzes laikā izdevies nostiprināt savas pozīcijas tirgū un pat būtiski palielināt apgrozījumu.
Vēl šī gada sākumā nozarei tika prognozēta ienākumu palielināšanas 10-15% robežās, tomēr T. Grīnfelds pieļauj, ka, izsakot šādu prognozi, situācija ar finanšu grūtībās nonākušo rūpniecības uzņēmumu a/s Liepājas metalurgs (LM) vēl nebija tāda, kāda tā vēlāk attīstījās. Kā zināms, LM zaudējumi šī gada pirmajā ceturksnī bija 10,1 miljons latu, un Valsts kase 25. jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem LM vietā samaksāja visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai UniCredit S.p.A. - vairāk nekā 47 miljonus latu. «Ja analizējam visu mašīnbūvi un metālapstrādi, tad Liepājas metalurga dēļ kopumā būs kritums. Citās apakšnozarēs izskatās, ka varētu būt ar nelielu plusa zīmi - kādi 5-10% izaugsmes,» prognozē T. Grīnfelds.
Dati par gada pirmajiem pieciem mēnešiem liecina, ka visstraujākā attīstība šogad bijusi divos nozares saimnieciskās darbības veidos - elektrisko iekārtu, kā arī citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, norāda T. Grīnfelds. Savukārt gatavo metālizstrādājumu ražošana noturējusies iepriekšējo gadu līmenī.
Specializācija palīdz
Vairāki aptaujātie nozares uzņēmēji norāda, ka situācija ES dalībvalstīs, kas ir galvenais Latvijā saražotās produkcijas noieta tirgus, krīzes gados nav traucējusi kāpināt produkcijas apjomu. SIA KMM Metāls, kas ar nepārtrauktās liešanas metodi ražo bronzas sakausējuma izstrādājumus, 2012. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, teju divkāršojusi savu apgrozījumu, sasniedzot vairāk nekā 42 miljonus latu, liecina MASOC mājaslapā pieejamā informācija. Uzņēmums kļuvis par otru lielāko nepārtraukti lietas bronzas stieņu un cauruļu ražotāju Eiropā. «Mēs ražojam ļoti šauru nišas produktu. Šobrīd Eiropā mēs reāli esam 10 ražotāji, kas savā starpā konkurē,» norāda KMM Metāls vadītājs Māris Niedra.
Arī metālapstrādes uzņēmumam SIA Valpro, kas specializējas metāla kannu, ugunsdzēsības aparātu un to korpusu ražošanā, 2012. gadā, salīdzinot ar pāris iepriekšējiem gadiem, izdevies palielināt apgrozījumu, turklāt šo gadu plānots noslēgt ar 13% apgrozījuma pieaugumu, Dienai sacīja uzņēmuma vadītājs Aivars Flemings. Līdzīgi kā KMM Metāls, arī Valpro uzskatāms par nišas uzņēmumu, kura specifiskā produkcija krīzes laikā ļāvusi izvairīties no uzņēmuma darbības lejupslīdes. Tā kā Latvijā gandrīz visi izejmateriāli tiek ievesti, savukārt saražotā produkcija tiek realizēta ārzemēs, A. Flemings uzskata, ka rūpniecībā nepieciešams koncentrēties uz nišas produktu, kā arī produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu.
Drūmākos toņos situāciju nozarē raksturo alumīnija sakausējumu ražotāja SIA Dīlers direktors Deniss Zaicevs, kurš uzskata, ka «krīze joprojām turpinās», un uzsver: «Mums bija pasūtītāji no Zviedrijas, kas nav ne reizes atteikušies no pasūtījuma, bet 2012. gada jūnijā viņi teica, ka pagaidām neko negrib iegādāties.» Palielinoties energoresursu izmaksām un produkcijas pašizmaksai, uzņēmums pērngad samazinājis ražošanas apjomu, ko tagad D. Zaicevs raksturo kā pareizu soli.
Uztrauc elektrības cena
Dienas aptaujātos uzņēmējus vieno bažas par energoresursu sadārdzināšanos, kas apdraud uzņēmumu konkurētspēju un uzskatāma par vienu no būtiskākajām problēmām mašīnbūves un metālapstrādes nozarē. A. Flemings norāda, ka uzņēmums «ir salīdzinoši energoietilpīgs», tādēļ elektrības cenas pieaugums padara uzņēmumu mazāk konkurētspējīgu, salīdzinot ar būtiskākajiem nišas spēlētājiem Polijā un Rumānijā. Šī iemesla dēļ Valpro nepārtraukti uzlabo uzņēmuma energoefektivitāti, piemēram, šobrīd tiek mainīts transformators, lai samazinātu enerģijas zudumus. «Tuvākajā laikā plānojam ar Eiropas palīdzību īstenot vēl vienu projektu, lai sakārtotu elektrosaimniecību un samazinātu zudumus, jo nav skaidru prognožu, ka energoizmaksas varētu samazināties,» teic A. Flemings.
Arī M. Niedra stāsta, ka uzņēmumā tiek meklēta iespēja modernizēt kausēšanas un liešanas krāsnis, lai padarītu tās energoefektīvākas. Uzņēmums par elektrību maksā aptuveni simts tūkstošus latu mēnesī. «Kādu pusmēnesi vai pat veselu mēnesi uzņēmums strādā tikai, lai atpelnītu šo elektrības pieaugumu. Mēs jau pie tā esam pieraduši,» atzīst M. Niedra.
Sašutumu par elektrības cenu neslēpj arī Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas valdes locekle Olga Pētersone, sakot, ka saspringtā tirgus situācijā, turpinoties krīzei, jebkurš pašizmaksas pieaugums negatīvi ietekmē uzņēmuma eksporta iespējas. O. Pētersone uzsver, ka valdībai būtu jādara viss, «lai nodrošinātu pēdējo lielo uzņēmumu Latvijā, kas vēl palikuši, pastāvēšanu.» A. Flemings norāda, ka Latvija nevar atļauties tik dārgu enerģiju, ja vēlas saglabāt konkurētspēju: «Es esmu par to, lai Latvija būtu zaļa valsts, bet mēs nevaram būt zaļākie bez ražošanas.»
Bremzē arī nodokļu slogs
Būtisks izmaksu postenis, kurā uzņēmēji labprāt redzētu samazinājumu, ir arī darbaspēka nodokļu slogs. O. Pētersone norāda, ka tā Latvijā ir ļoti būtiska pašizmaksas sastāvdaļa, kura būtu jāsamazina, lai celtu uzņēmumu konkurētspēju. Tam piekrīt arī T. Grīnfelds, sakot, ka nodokļu slogs nedrīkstētu būt lielāks nekā kaimiņvalstīs, bet šobrīd «Latvijā ir visaugstākie darbaspēka nodokļi Baltijas valstīs, un tas ir vēl viens izmaksu postenis, kur mēs labprāt redzētu samazinājumu, jo darba samaksai Latvijā jāaug - pretējā gadījumā cilvēki dosies strādāt uz valstīm, kur algas ir augstākas».
A. Flemings stāsta, ka viens no galvenajiem Valpro saražoto pamatproduktu eksporta tirgiem šobrīd ir Vācija, kam seko Lielbritānija, Itālija, Somija, ASV, Zviedrija, Austrālija un citas valstis. «Patlaban ir aktuāls jautājums, ko valsts un uzņēmēji spēs izdarīt, lai pēc kāda laika ražošana, kas kādreiz atradās Vācijā un tagad ir Latvijā, nenonāk citās valstīs, kur tai būt ir izdevīgāk,» teic A. Flemings.
Dilers.lv
eleco.lv
Dīlers