Grozījumi paredz, ka referendumu varēs ierosināt, ja priekšlikumu iesniegs ne mazāk kā viena desmitā daļa balsstiesīgo iedzīvotāju. Likumprojektā arī norādīts, ka tiesības ierosināt pašvaldības iedzīvotāju nobalsošanu par domes atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc domes sanākšanas un gadu pirms domes pilnvaru beigām.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzina, ka šādus grozījumus vērtē pozitīvi, un uzsvēra, ka tas palielinātu iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību darbā. Tiesa gan, A. Rāviņš uzskata, ka nepieciešams izvērtēt šādas idejas finansiālos aspektus un cik šādu referendumu rīkošana izmaksātu.
Kritisks ir Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, kurš ir pret šādiem grozījumiem, jo, viņaprāt, valstij pietiek satricinājumu. Viņš arī uzsvēra, ka ministrijas arvien vairāk cenšas ierobežot pašvaldības, tāpēc šādi referendumi vēl vairāk kavētu pašvaldību darbu. «Neesmu pret referendumiem, bet tādā gadījumā ir jābūt pilsētai svarīgiem jautājumiem. To var aizstāt ar sabiedriskajām apspriešanām, ja vien cilvēki paši gribētu tās apmeklēt,» Dienai sacīja I. Boķis. Valmieras mērs arī norādīja, ka šo ideju uzskata par priekšvēlēšanu laika populismu, kas lielā sabiedrības daļā, viņaprāt, ir populāra.
Savukārt Liepājas mērs Uldis Sesks atzina, ka neesot kategoriski pret šo ierosinājumu, tomēr nepieciešams konkretizēt noteiktus aspektus un «ierobežot laukumu». Viņš pauda bažas, ka iedzīvotāju nobalsošanas valstij var izmaksāt ļoti dārgi, turklāt tas varētu nozīmēt, ka referendumos tiek lemts par šaurai iedzīvotāju daļai svarīgiem jautājumiem. «Trim Liepājas iedzīvotājiem nepatīk ideja par rūpnīcas būvniecību, un viņi samusina vēl kādu. Tas novedīs pie tā, ka Latvijā vairs nevarēs uzbūvēt nevienu ražotni,» sacīja U. Sesks.
Grozījumus likumā Par pašvaldībām iesnieguši partiju apvienības Vienotība pārstāvji. Vienotības Saeimas deputāte Rasma Kārkliņa šos grozījumus saista arī ar vēlmi iesaistīt iedzīvotājus pārvaldes procesos, turklāt šāda nobalsošanas iespēja, viņasprāt, liktu deputātiem savā darbā uzmanīgāk rīkoties. «Bieži dzirdam par pašvaldībām, kurās domes deputātu savstarpējo attiecību skaidrošana paņem tik daudz laika, ka neatliek laika iedzīvotāju interesēm. Spilgts piemērs ir Jūrmalas dome,» norāda arī cits grozījumu rosinātājs Aleksejs Loskutovs un uzver, ka par demokrātiju ir jāmaksā un jebkuras vēlēšanas un referendumi prasa lielus naudas līdzekļus.
Vienotības partneri valdībā - Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāti - vēl nav izlēmuši, vai šo iniciatīvu atbalstīt. ZZS priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka sarunā ar Dienu atzina, ka ZZS esot daudzi bijušie pašvaldību vadītāji, kuru viedokli nepieciešams uzklausīt, pirms tiek formulēts konkrēts frakcijas viedoklis.