Nav jauna ziņa
«Daļa studiju jau ir paziņojušas, ka tiks pārtraukta ražošana uz 35 mm kinolentēm, savukārt FOX studija pārtrauks piegādāt kopijas no 1. jūlija,» filmu ražotāju nodomus skaidro Ilze Roķe, Forum Cinemas Izplatīšanas nodaļas vadītāja. Kinoteātriem tā neesot jauna ziņa, gatavošanās notikusi jau vairākus gadus. «Ir trīs kinoteātri, kas pēc 1. jūlija varēs pilnvērtīgi strādāt. Visiem pārējiem kinoteātriem jau ir problēmas,» norāda I. Roķe. Privāto kinoteātru turpmākā nākotne esot atkarīga no katra uzņēmēja iespējām, savukārt pašvaldību kinoteātriem vienā otrā vietā būšot nepieciešams pilnīgs pašvaldības atbalsts. Viņa uzskata, ka pašvaldībām jāizvērtē, vai tām ir nepieciešams kinoteātris, un atgādina, ka ar jauno tehnoloģiju iespējams rādīt ne tikai kinofilmas, bet arī operas, koncertus un sporta pārraides.
«Jāsaprot, ka jaunā aparatūra nav tāds desmit gadu ieguldījums,» piebilst Uldis Āns, Kino Citadele vadītājs. Viņš norāda, ka digitālais kino ir jauna tehnoloģija, kas bieži mainās un ik pa laikam jāpilnveido. «Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. 2009. gadā mēs uzlikām pirmo digitālo projektoru Latvijā, un šogad kinofilmai Hobits jau ir pilnīgi jaunas tehnoloģijas - ar 48 kadriem sekundē,» viņam piekrīt arī I. Roķe. Jaunās tehnoloģijas radījušas arī jaunas paaudzes kinomehāniķa profesiju, kurā liela nozīme ir informācijas tehnoloģiju zināšanām.
Vāja izpratne
Par gaidāmajām pārmaiņām emocionāli izsakās kinoteātra KSuns vadītājs un topošās Latvijas Kinodemonstrētāju asociācijas dibinātājs Juris Zviedris. Pat pašiem amerikāņiem trūkstot izpratnes par gaidāmajām pārmaiņām un to, kas sagaidot daudzus ASV kinoteātrus. Vaicāts par sava kinoteātra nākotnes izredzēm, viņš neslēpj - izredzes esot ļoti sliktas. Nepārtraukto ieguldījumu nepieciešamības dēļ mazie kinoteātri izzudīšot. «Kurā brīdī kinoteātris varēs apstāties ieguldīšanā? Cik tālu es gribēšu tajā ielikt savus personīgos līdzekļus?» vaicā J. Zviedris. Filmu veidotāju jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi tiekot uzkrauti uz kinoteātru pleciem, nu jau sasniedzot līmeni, kad kinoteātri neesot spējīgi pienācīgi parādīt ar kameras jaunākajām iespējām nofilmēto materiālu. «Jautājums ir viens - vai mēs taisām kino, vai mums to reizēm vajag arī parādīt? Un vai mēs to varam parādīt kā kino?» jautā J. Zviedris. Viņam piekrīt arī I. Roķe, un abi norāda, ka būtu jāpārdomā kinonozares finansējuma sadalījums un līdzekļi infrastruktūras pilnveidošanai jāpiešķir arī kinoteātriem.
Meklē risinājumus
Valmieras kinoteātra Gaisma digitalizācija veikta jau 2011. gada nogalē. «Informācija par kinoindustrijas pāreju uz digitālo formātu nozarē iesaistītajiem bija zināma jau pirms pieciem gadiem, tāpēc bija laiks pārmaiņām sagatavoties,» Dienai skaidroja kinoteātra administrācijas pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms. Galvenais ieguvums esot iespēja filmas rādīt uzreiz pēc iznākšanas uz ekrāniem, nevis tikai tad, kad uz Valmieru atceļo filmas kopija. Tas esot pamats, uz kā rēķina palielinoties skatītāju plūsma. Kinoteātra aprīkošana ar digitālajām iekārtām esot izmaksājusi vairāk nekā Nacionālā kino centra (NKC) aprēķinātie 50 000 latu.
Liepājas kinoteātra Balle vadītāja Laila Mažrima Dienai teic, ka paziņojumu par formāta maiņu pagaidām esot izplatījusi tikai viena studija un vēl jau esot cerības kādu filmu saņemt. Taču, lai gan finansējums vēl jāmeklē, vienu zāli esot iecerēts digitalizēt - Liepāju bez kinoteātra būtu grūti iedomāties.
«Mēs ceram uz savu pašvaldību,» par kinoteātra - Madonas kultūras nama filiāles Vidzeme - nākotni saka kinopasākumu organizatore Ilze Šulce. «Ir daudz par to runāts, esam iesnieguši priekšlikumus,» viņa norāda. Lai arī nākotne vēl neesot zināma, divreiz nedēļā filmas demonstrējošais kinoteātris ar pašvaldības lēmumu saistot lielas cerības.
Problēmu apzinās
«Lai gan NKC nevar šo procesu atbalstīt finansiāli, tas apzinās visai filmu nozarei būtisko problēmu un tāpēc ir darījis visu iespējamo, lai pievērstu iespējami plašāku uzmanību šim jautājumam un veicinātu risinājumu atrašanu,» uzsver Astra Spalvēna, NKC Latvijas filmu nozares informācijas vadītāja. Cita starpā esot gan veikts aprēķins, cik izmaksātu viena kinoteātra digitalizācija, gan rosināts dibināt asociāciju savu interešu aizstāvībai, tāpat NKC informējis Kultūras ministriju un to konsultējošo Filmu padomi. Ar digitalizācijas nepieciešamību un iespējamiem tās risinājumiem iepazīstināta arī Pašvaldību savienība, apzināts kinoteātru statuss un to tehniskās iespējas.
«Nacionālais kino centrs nevar atbalstīt pamatlīdzekļu iegādi privātpersonu vai pašvaldību kinoteātru vajadzībām,» norāda A. Spalvēna un piebilst, ka tiekot darīts viss iespējamais, lai saistītās institūcijas informētu, ka kinoteātru digitalizācija ir būtiska nepieciešamība, kas prasa iespējami drīzu risinājumu. Tiekot arī koordinēta informācija par iespējamo Eiropas fondu finansējumu, taču patlaban vienīgā atbalsta programma daļējai kinoteātru digitalizācijai, uz kuru ir iespējams pretendēt kopš 2011. gada, neesot guvusi atbalstu, jo tajā noteikti strikti nosacījumi par demonstrējamo Eiropas filmu skaitu. Par spīti tam, divi kinoteātri janvārī esot gatavojuši pieteikumus dalībai programmā, norāda NKC.
«Savu iespēju robežās NKC ir darījis, ko spējis,» institūcijas darbu vērtē kinoteātra Gaisma pārstāvis. Viņa skatījumā valsts pienākums esot nevis pirkt darba instrumentus privātajam biznesam, bet gan nodrošināt labvēlīgus apstākļus biznesa attīstībai.