Pētījumā konstatēts, ka tipisks krāpnieks ir vīrietis vecumā no 36 līdz 45 gadiem, kurš strādā jomā, kas saistīta ar finansēm (parasti uzņēmuma iepirkumu vai pārdošanas nodaļā), kompānijā ir nostrādājis vairāk nekā desmit gadu (Austrumeiropas uzņēmumos - īsāku laiku) un ieņem vadošu amatu. Parasti šādām personām ir lielākas iespējas apiet kontroles mehānismus, tās arī bauda samērā lielu uzticību. Visbiežāk viņi piesavinās aktīvus vai krāpjas iepirkumu jomā.
Tāpat pētījums rāda, ka uzņēmumos ļoti bieži tiek ignorēts tas, ka, piemēram, darbinieks reti iet atvaļinājumā vai dzīvo būtiski pāri saviem līdzekļiem, kas var liecināt par krāpšanu. Tiesa, Austrumeiropas uzņēmumos uz šīm un citām aizdomīgām pazīmēm tiek reaģēts biežāk. Tipiskākā reakcija uz krāpnieka pieķeršanu ir disciplinārs sods, retāka ir atlaišana, vēl retāka - tiesībsargājošo iestāžu iejaukšanās, bet atlīdzināt zaudējumus no vainīgā prasīts tikai 2% gadījumu.