Jāmaksā pēc gada
«Kredītu ņemšana man bija ļoti svarīga, no abiem - studiju un studējošā kredītiem - ir atkarīgas manas studijas universitātē,» saka Uģis Kozlovskis, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes otrā kursa students. Viņš stāsta, ka pirmajā mācību gadā studiju maksu sedzis no paša iekrātajiem līdzekļiem, taču nauda beigusies un, lai neapgrūtinātu vecākus, uzņēmies kredītsaistības. Par otru galvotāju līdzās valstij kļuvusi viņa mamma. Abus kredītus būs jāsāk atmaksāt gadu pēc diploma saņemšanas. «Esmu apmierināts ar kredīta nosacījumiem, citādi nebūtu to ņēmis,» norāda Uģis. Vēl gan neesot precīzi zināms, cik liela būs ikmēneša maksa par kredītu - tas tikšot aprēķināts tikai pēc studiju pabeigšanas.
Mazāk kredītlīgumu
Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju un zinātnes administrācijas informācija liecina, ka 2012. gadā ar SEB banku, kura ieguvusi tiesības izsniegt valsts galvotos studiju un studējošo kredītus arī šogad, noslēgts kopumā 3531 līgums par studiju un studējošo kredītu (attiecīgi 2635 un 896 kredītlīgumi) 12,374 miljonu latu apmērā. Viena kredītlīguma vidējā summa 2012. gadā bija ap 3500 latiem. Dati liecina, ka interese par valsts galvotiem kredītiem laika gaitā rūk - 2011. gadā tika noslēgti 4065 kredītlīgumi, un tas bija par aptuveni 10% mazāk nekā vēl gadu iepriekš, kad tika noslēgti 4548 kredītlīgumi. Vislielākais noslēgto kredītlīgumu skaits bija 2004. gadā, kad tika noslēgti 9435 kredītlīgumi par studiju un studējošo kredītu saņemšanu. Laika gaitā mainījusies arī kredītlīgumu vidējā summa - šobrīd tā ir aptuveni uz pusi lielāka nekā pirms astoņiem gadiem.
SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere stāsta, ka sešu gadu laikā banka izsniegusi vairāk nekā 20 000 valsts galvotu kredītu. Bez tiem tā izsniedz arī savus kredītus, kurus gan dod tikai studiju maksas segšanai. «Īstermiņā raugoties, citi produkti, kā, piemēram, hipotekārais kredīts, ir bankai ienesīgāks, bet studiju kreditēšanu mēs drīzāk skatām ilgtermiņa sadarbības un ilgtspējas kontekstā,» vaicāta par kredītu izsniegšanas izdevīgumu, saka I. Tetere.
Var prasīt strādāt
Rīgas domes pārstāvis Andris Konošonoks norāda, ka laikā no 2004. gada novembra līdz 2013. gada 1. janvārim Rīgas dome (RD) sniegusi galvojumu 61 studentam 107 857 latu apmērā. Seši studenti savu kredītu jau ir pilnībā atmaksājuši, savukārt martā atklātais gadījums ar diviem studentiem esot pirmais, kad parādnieki nav atmaksājuši kredītu. RD galvojuma iegūšanu regulē pašvaldības noteikumi, kuri cita starpā pieļauj domei «tiesības prasīt galvojuma ņēmējam pēc studiju pabeigšanas vismaz vienu gadu nostrādāt kādā no Rīgas pašvaldības struktūrvienībām».
Liepājas pilsētas domes pārstāve Dace Ķēde stāsta, ka galvojumus pilsēta dod kopš 2003. gada. Visvairāk pieteikumu bijis pirms desmit gadiem, pēc tam - neviena, izņemot vienu pieteikumu 2011. gadā. Viņa norāda, ka dome kredītu var sniegt studentam, kura vecāki ir trūcīgi un kuram nav pirmās un otrās pakāpes radinieku, kas var sniegt galvojumu. Priekšroka kredītu saņemšanai tiekot sniegta studentiem ar teicamām sekmēm un dalību zinātniskos konkursos, kā arī tādiem, kas nav sasnieguši 30 gadu vecumu vai ir ar darba pieredzi izvēlētajā studiju virzienā.
Nav peļņas avots
«Banka piedāvā studiju kredītu bez valsts galvojuma, un tas paredzēts studiju maksas segšanai,» saka Dzintars Kalniņš, Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs. Studiju laikā students maksā procentus no aizdevuma summas, savukārt gadu pēc absolvēšanas tiek izveidots atmaksas grafiks, kura termiņš ir 5-10 gadi. Lai saņemtu studiju kredītu bez galvotāja, studentam ir jābūt vismaz 21 gadu vecam un Swedbank kontā jāsaņem oficiāli regulāri ienākumi. «Piedāvājam divu veidu kredītus - studiju maksas segšanai un ikdienas tēriņu segšanai. Abiem veidiem atšķiras mērķis un maksimālā pieejamā summa, pārējie nosacījumi ir identiski,» stāsta Raivis Gūtmanis, Nordea kredītu produktu un pakalpojumu attīstības vadītājs.
Viņš atzīst, ka atšķirībā no valsts galvotajiem šie kredīti neesot masu produkts. Banka liekot uzsvaru uz sadarbības augstskolu studentu finansēšanu un tiem, kas studē maģistra programmās. R. Gūtmanis norāda - būtiskākā problēma kreditēšanā esot studentu neinformētība par izvēlēto mācību programmu, nolemjot pārtraukt mācības. Šādos gadījumos līgums uzliekot pienākumu maksāt par pieļautajām kļūdām.
RSU šobrīd mācoties 840 studentu kredītņēmēju, savukārt Latvijas Universitātē (LU) 2013. gada 1. janvārī bija 2607 aktīvi studiju kredīta ņēmēji, turklāt katram desmitajam LU studentam esot gan studiju, gan studējošā kredīts.