Muzeja izveides radošā komanda uzsver - lai gan tas nebūs pirmais alus muzejs Baltijā, tomēr modernākais gan. Pirmie alus cienītāji un citi interesenti alus darbnīcu varēs apmeklēt no 16. maija, kad Muzeju naktī alus darītavas vēsturiskajā kvartālā norisināsies vērienīgas Aldara 150 gadu jubilejas svinības.
Vēsture un mūsdienas
Alus muzeja idejas autore Aldara komunikāciju direktore Laura Krastiņa stāsta, ka alus muzeja koncepcijas pamatā ir vēsturiskā un mūsdienīgā savienojums. Proti, muzejs atrodas Aldara vēsturiskajā ēkā, kas celta XIX gadsimta beigās, un ir saglabāts tās autentiskais eksterjers un interjers, taču pati muzeja ekspozīcija ir mūsdienīga un interaktīva. Muzeja mērķis ir veicināt alus kultūras attīstību Latvijā, uzsverot, ka alus kultūrai Latvijā ir bagātas tradīcijas, kuras ir dzīvas vēl šodien.
«Aldara alus darbnīca ir mūsu dāvana alus cienītājiem Aldara 150 gadu jubilejā. Mēs esam Latvijā vecākā alus darītava, kas joprojām atrodas savā vēsturiskajā vietā,» stāsta L. Krastiņa. Muzeja izveidē ir ieguldīts pusotra miljona eiro, un tā platība ir 800 kvadrātmetru. «Muzeja ekspozīcijai ir atvēlēti ēkas pirmie divi stāvi, bet trešajā atradīsies konferenču zāle ar īpašu auru, jo, uzturoties tajā, būs iespējams sekot līdzi arī alus brūvēšanas procesam. Konferenču zāle atrodas tieši virs alus brūža, un tā izplatītais alus brūvēšanas aromāts būs papildu pievienotā vērtība konferences dalībniekiem,» priecājas L. Krastiņa.
Lūgta atcerēties idejas par alus muzeju pirmsākumus, L. Krastiņa stāsta, ka tāds sapnis radās jau pirms vairākiem gadiem. «Tolaik tas bija tikai sapnis, jo mums nebija nedz finanšu resursu, nedz akcionāru atbalsta. Taču viss mainījās pirms pusotra gada, kad Aldaris mainīja savu darbības stratēģiju, nolemjot turpmāk maksimālu uzmanību veltīt ekskluzīvā (Craft) alus brūvēšanai. Tam bija nepieciešamas īpašas alus brūvēšanas iekārtas, kuras nolēma uzstādīt vēsturiskajās ēkas, kas vairākus gadu desmitus bija atstātas novārtā. Šī stratēģijas maiņa nav tikai pārmaiņas alus sortimentā, tā ir arī filozofijas un domāšanas maiņa. Kā zināms, tieši ar Craft alu ir saistīta alus kultūra un baudīšana, tā ir joma, kurā var atļauties eksperimentēt ar dažādām alus garšām un šķirnēm, alus cienītājiem nepārtraukti piedāvājot kaut ko jaunu un īpašu. Un šajā filozofijā lieliski iederējās alus muzejs. Ir pagājis pusotra gada, un muzejs jau vērs savas durvis,» klāsta L. Krastiņa.
Kultūras saliņa Sarkandaugavā
No ieguldītā pusotra miljona eiro vislielākās izmaksas bija saistītas ar vēsturiskās ēkas rekonstrukciju. «Vajadzēja ierīkot visas inženiertehniskās komunikācijas, izveidot nepieciešamos stiprinājumus, izpildīt visas drošības prasības. Cik vien bija iespējams, saglabājām vēsturisko mantojumu - atjaunojot vēsturisko ķieģeļu sienu, katrs ķieģelītis bija rūpīgi ar otiņu jānotīra. Tas bija mākslinieka cienīgs darbs,» norāda muzeja idejas autore L. Krastiņa.
Muzeja arhitekte Liene Griezīte, kas pārstāv muzeja sadarbības partnerus - Kalnciema kvartāla radošo komandu, stāsta, ka galvenais izaicinājums bija saglabāt vēsturiskās telpas un vienlaikus tās piepildīt ar modernu saturu. «Man kā arhitektei uzdevumu grūtāku padarīja tas, ka muzeja vēsturiskajā ēkā, kas ir piederīga romantiskajai ķieģeļu arhitektūrai un pārstāv klasisko industriālisma stilu, XX gadsimta beigās tika veikts remonts, kas šīs ēkas vēsturisko auru bija nedaudz pabojājis. Veicot rekonstrukciju, izdevās radītos defektus novērst. Vienīgā piebūve, kas tika izbūvēta no jauna, bija tehniskās telpas ražotnes vajadzībām. Mūsu koncepcijā vēsturiskā vide ir organiska muzeja sastāvdaļa ar patstāvīgu funkciju,» stāsta arhitekte. Gan L. Griezīte, gan L. Krastiņa uzsvēra, ka viens no alus muzeja mērķiem ir arī atdzīvināt Sarkandaugavas vēsturisko teritoriju un pierādīt, ka tā nav degradēta vide. «Sarkandaugavai ir visas iespējas kļūt par vēl vienu kultūras saliņu Rīgas kultūrvēsturiskajā kartē, un alus muzejs būs nozīmīga pieturvieta,» pārliecināta muzeja izveides radošā komanda.
No stāsta līdz brūvēšanai
Pie alus muzeja ekspozīcijas strādāja reklāmas aģentūra Not Perfect. Tās direktors Rolands Puhovs stāsta, ka saskaņā ar koncepciju tā drīzāk ir alus darbnīca nekā muzejs klasiskā izpratnē. «Mūsu uzdevums bija ar ekspozīcijas palīdzību apmeklētājiem parādīt, cik dažāda un daudzveidīga ir alus kultūra pasaulē. Jāteic, ka Latvijā mēs vēl par alu zinām samērā maz. Daudziem ir priekšstats, ka alus ir vienkāršs dzēriens, kuru lej lielos kausos. Taču tā ne tuvu nav visa patiesība. Pasaulē sastopami ļoti daudzi alus paveidi - katrs ar savu garšu, savu stāstu un savām ražošanas īpatnībām.» R. Puhovs atzīst - vīna baudīšanas kultūrā Latvija ir piedzīvojusi veselu izglītošanas revolūciju, bet alus līdz šim palicis novārtā. Alus darbnīca apņēmusies šo robu aizpildīt.
«Muzeja ekspozīcija būs izvietota piecās telpās divos stāvos. Viena no tām būs alus darbnīca, kur vēsturiski ticis brūvēts alus. Tās lielākā pievienotā vērtība ir četri milzīgi alus brūvēšanas katli no vara, kuros alus ticis vārīts vēl līdz 1960. gadam. Šajā telpā būs arī videoprojekcija ar skaņu, kas stāstīs par četriem alus darīšanas pamatelementiem - raugu, apiņiem, graudiem un iesalu. Blakus telpā atradīsies divas instalācijas. Pirmā veidota kā prototips alus brūvēšanas procesam, kas tiek secīgi izstāstīts. Savukārt otra instalācija ir sava veida alus periodiskā tabula ar vairāk nekā 50 alus veidiem. Tas būs milzīgs skapis sienas izmērā ar vairākām durtiņām, aiz katras no tām atradīsies konkrēto alus paveidu raksturojošais alus. Šis alus jau ir iegādāts, un tas nācis ne tikai no Eiropas, bet arī Ziemeļamerikas, Japānas un citām valstīm. Trīs muzeja telpas atradīsies pagrabstāvā. Viena no tām būs informatīvā telpa, kur būs daudzveidīga informācija par alus darīšanas sastāvdaļām. Piemēram, apiņus varēs arī aptaustīt un aplūkot zem mikroskopa. Vēl viena telpa būs tā dēvētā vēstures telpa, kur būs aplūkojama XX gadsimta sākuma fotogrāfija, kurā, kā vēsta leģenda, redzami 100 Eiropas labākie aldari, kas sapulcējušies vienkopus vēsturiskajā Aldara alus darītavā. Mēs šo fotogrāfiju esam atdzīvinājuši, tā ir runājoša, un latviešu, angļu un krievu valodā tiek stāstīti interesanti fakti par alus vēsturi. Pēdējā telpa ir sava veida laboratorija, kurā apmeklētāji paši varēs alus meistara uzraudzībā brūvēt alu. Viss process ilgs apmēram četras stundas, un pēc tam katrs apmeklētājs varēs saņemt savu pašbrūvētā alus eksemplāru ar īpašu, pašu veidotu etiķeti,» stāsta R. Puhovs.
25 000 apmeklētāju gadā
L. Krastiņa uzsver, ka muzejs iecerēts dzīvs un dinamisks, lai viesi vēlētos tajā atgriezties atkal un atkal. Tāpēc liels uzsvars tiks likts uz dažādām meistarklasēm un alus degustācijām, arī tā dēvētajām aklajām degustācijām, kurās apmeklētājiem piedāvās degustēt alu, iepriekš nepasakot, no kurienes tas nāk un kādai šķirnei pieder. Savukārt meistarklases būs saistītas gan ar alus brūvēšanu, gan veltītas dažādu reģionu aliem, pašiem lielākajiem gardēžiem būs iespējams baudīt alu ar tam īpaši piemeklētu maltīti.
«Mūsu muzeja pievienotā vērtība būs arī tā, ka telpas būs piemērojamas gan dažādām izstādēm un koncertiem, gan mazām teātra izrādēm. Tāpēc ceram, ka muzejs tiešām būs dzīvs organisms, kas nemitīgi mainīsies un attīstīsies, aizvien piedāvājot kaut ko jaunu apmeklētājiem,» uzsver L. Krastiņa.
Vēl viena iecere, kas cieši saistīta ar alus muzeju, ir Aldara parka sakārtošana. Jau drīzumā ar Rīgas domes finansiālu atbalstu tiks izsludināts parka metu konkurss. L. Krastiņa izteica cerību, ka parks pilnībā būs izveidots trijos līdz četros gados. «Mēs vēlamies organiski iekļauties Sarkandaugavas rajonā, tāpēc vēlamies, lai mūsu ciešākie sadarbības partneri būtu muzejs Dauderi. Sagaidām, ka mūsu muzeju varētu apmeklēt līdz 25 000 apmeklētāju gadā un puse no tiem varētu būt ārvalstu tūristi. Pie mums gaidītas būs arī ģimenes ar bērniem, taču skolēnu grupām gan apmeklējumus nepiedāvāsim, jo tāda prakse ir arī citos alus muzejos Eiropā,» stāsta L. Krastiņa.