V.Vīķe-Freiberga svētdien TV3 raidījumā Nekā personīga uzsvēra savu atbalstu J.Maizīša pārvēlēšanai, atsaucoties arī uz viņa politisko neitralitāti, par ko V.Vīķe-Freiberga pārliecinājusies, septiņus gadus ar ģenerālprokuroru sadarbojoties kā prezidente. «Ņemot vērā šī jautājuma jūtīgumu, mana vēlme būtu, ka Saeima varētu ļoti cēli izlemt to darīt atklātā balsojumā. Tā kā tuvojas vēlēšanas, tas būtu viens veids, kā parādīt tautai, kur katrs stāv,» viņa sacīja.
«Stabila sistēma nebūtu grozāma kādas politiskās situācijas dēļ. Būtu jāizvairās no tās pakļaušanas priekšvēlēšanu gadam un konkrētai personai,» uzskata Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece, kura pieļauj, ka V.Vīķes-Freibergas nodoms ir bijis labs. Taču aizklātā balsošana paredzēta ar noteiktu pamatojumu, un tā esot deputātu brīvas rīcības garants. Līdzīgi noraidošu attieksmi pret izmaiņām Kārtības rullī pauda arī Saeimas priekšsēdis un viņa pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš teica: «Ir noteikta kārtība, kā cilvēki tiek pie amata, un te nekas nav jāmaina.»
Diplomātiskāk formulējot savu viedokli, šoreiz ar kolēģiem vienisprātis ir arī Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa, kura Dienai teica: «Es arī vēlos redzēt Jāni Maizīti amatā, bet tas tiešām ir stipri debatējams jautājums, vai var atteikties no aizklātā balsojuma.»
Diena jau rakstīja, ka vienīgi ZZS, izvairoties izteikties par J.Maizīša atbilstību amatam, ir likusi saprast, ka nevarētu viņu atbalstīt, kas vēl skaidrāks kļuva pēc ZZS premjera kandidāta, smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga medijos izteiktajām šaubām.
Pārējo politisko spēku pārstāvji J.Maizīti, ja viņš tiks izvirzīts, uzskata par nopietnu kandidātu, un, pagaidām nekas neliecina, ka Tautas partija varētu nobalsot pret viņu apmaiņā pret kādu citu politisku labumu, piemēram, sabiedroto iegūšanu valdības gāšanā.