«Atbilstoši Aizsargjoslu likumam uzņēmuma - elektrisko tīklu gaisvadu līniju valdītāja - amatpersonu pienākums bija rūpēties, lai tiktu izcirsti koki un zari aizsargjoslā, kā arī ārpus aizsargjoslas, ja tie var apdraudēt gaisvadus. Ja šis ar likumu uzliktais pienākums būtu pienācīgi pildīts, personām - gan juridiskām, gan fiziskām - nebūtu nodarīti zaudējumi, nebūtu bijusi nepieciešamība izsludināt ārkārtas situāciju,» norāda Ģenerālprokuratūra. Lēmumi pieņemti par notikušo a/s Sadales tīkls (Latvenergo meitasuzņēmums)austrumu, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu reģionos, un tie pēc piekritības pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai ir nodoti Valsts policijai.
Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks skaidro, ka Valsts policija nodarbosies ar prokuratūras ierosināto kriminālprocesu izmeklēšanu un noskaidros, tieši kurām amatpersonām uzņēmumā Latvenergo būs jāatbild par Aizsargjoslas likuma neievērošanu. «Kriminālprocesi nav sākti pret konkrētām fiziskām personām (a/s Sadales tīkls amatpersonām), bet gan par iespējama noziedzīga nodarījuma faktu. Tāpēc sniegt komentārus par personām, kurām «būtu jāatbild», nav korekti,» norāda kriminālprocesu ierosinātājs Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Agnis Pormalis. Uz jautājumu, kādēļ Ģenerālprokuratūra pēc savas iniciatīvas ierosināja kriminālprocesus, A. Vasks atbild: «Ir pārkāpts Aizsargjoslu likums, kurš ir jāievēro. Vai vienā gadījumā mēs to ievērosim un otrā ne? Turklāt valstī bija izsludināta ārkārtas situācija, kas būtiski ierobežo cilvēku tiesības, piemēram, tāpēc tika zāģēti privāti meži.»
Sabiedriskās politikas centra Providus krimināltiesību eksperts Andrejs Judins saka: «Ja tiesa lems par amatpersonu vainu, tad zināsim, kā rīkoties turpmāk, kas ir un kas nav atļauts un vai argumenti par labu ārkārtas situācijai, kas ļauj neievērot likumus, ir pietiekami. Tāds būs sabiedriskais labums no šiem kriminālprocesiem.» Viņš neuzskata, ka prokuratūras iniciatīva būtu pārlieku dedzīga, drīzāk šādai vajadzētu būt normālai praksei.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce uzskata, ka Sadales tīklu ārkārtas rīcība bijusi pamatota, lai novērstu ārkārtas stāvokļa sekas. Viņš gan atturējās vērtēt, cik juridiski pamatotas ir Ģenerālprokuratūras ierosinātās lietas. «Diemžēl mūsu rīcībā pagaidām ir tikai prokuratūras paziņojums presei, oficiālus dokumentus neesam saņēmuši,» skaidro Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis. Viņš norāda, ka enerģētiķi ziemā ļoti aktīvi strādājuši un nav bijuši nolaidīgi. «Tie bija ekstrēmi apstākļi. Ir gūtas savas mācības no bargās ziemas, kādu neatceramies pēdējos 40 gadus, un tās arī nopietni uztveram. Mums ir pārliecība, ka likumus esam ievērojuši. Ja kādam liekas, ka aizsargjoslas varēja zāģēt platākas, tie ir tikai pieņēmumi,» saka Latvenergo pārstāvis.
Kriminālprocesi sākti par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis uzņēmuma atbildīgas darbinieks, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam, organizācijai vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm. Krimināllikums par nolaidību paredz brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 450 minimālajām mēnešalgām.
Atbilstoši Kriminālprocesam ikvienai personai, kurai elektroapgādes pārrāvumu dēļ ir nodarīts kaitējums, ir tiesības vērsties pie attiecīgā procesa virzītāja un pieteikt kaitējuma apmēru materiālās kompensācijas gūšanai. Pašlaik ir apkopota informācija par juridiskām un fiziskām personām nodarītajiem zaudējumiem vairāk nekā 130 tūkstošu latu apmērā.