Termiņš ir termiņš
Noteiktā astoņu stundu darbadiena Kasparam gadās reti, jo jāspēj pielāgoties klientu vēlmēm, ja, piemēram, viņi vēlas ātru atbildi par kredīta iespējamību vai atteikumu. Lētākais kredīts ar zemāko likmi bieži vien nav tas labākais, bankas konkurē ne tikai ar cenu vai ar kredīta apmēriem, bet arī ar ātrumu un servisu, teic Kaspars. Savu darbadienu viņš plāno pats, taču, iesaistoties projektos, to lielā mērā nosaka uzņēmēju ritms. Apmēram 20% no darbadienas aizņem kontakti ar klientu daļas vadītājiem un pašiem klientiem, lai arī finanšu analītiķis nepārdod apjomus un produktus un nekaulējas par nosacījumiem.
Profesijas pamatprincipi nemainās, tāpēc var rēķināties, ka tajā nav strauju dinamisku izmaiņu, Kaspars stāsta. Personīgā pilnveide notiek ar laiku un pieredzi. Augstskolā viņš ieguvis ļoti labas teorētiskās zināšanas, kā arī atziņu, ka noteiktais galatermiņš ir galatermiņš. Dažiem studiju biedriem, kas par desmit minūtēm nokavējuši bakalaura darba tēmas iesniegšanu, nācies atsākt studijas pēc gada. Augstskolā iemācīta precizitāte un spēja argumentēt savu viedokli. Kaspars atzīstas, ka esot piepildījies arī viņa sapnis strādāt līderuzņēmumā.
Neparedzamā krīze
Ādažu vidusskolā Kasparam padevās matemātika, fizika, ķīmija. Vecāki beiguši tehniskās augstskolas un ir inženieri, arī brālis studējis tehniskās zinātnes. Kaspars izvēlējies ekonomiku, jo matemātikā bija stiprāki pamati.
Finanšu analītiķa profesijas pluss - tas nav darbs tikai ar skaitļiem un informāciju, bet arī ar cilvēkiem, atzīst Kaspars. Piemēram, pārdošanas jomas kolēģiem viņš kursu un mācību veidā palīdz padziļināt zināšanas par kredītu analīzi, riskiem. Pašam ikdienā jāseko līdzi procesiem ekonomikā un citās nozarēs.
Jautāts, cik liela vaina jāuzņemas finanšu analītiķiem par to, ka neparedzēja pasaules ekonomisko krīzi, Kaspars atbild, ka notiekošajā līdzvainīgi ir gan uzņēmēji, gan baņķieri, gan valstsvīri, gan iedzīvotāji. Procesu attīstību, viņaprāt, var paredzēt tikai tuvākajam gadam. «Tik dziļa krīze bija pārsteigums lielākajai daļai, un neviens to neprognozēja. Gaišreģi neesam, varam veidot prognozes un noteikt tendences, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju,» Kaspars saka. Pasaules ekonomiku būtiski var ietekmēt dabas katastrofas, piemēram, zemestrīce Japānā un no tās izrietošās sekas. To neviens nevarēja paredzēt, teic finansists.
Kasparam ļoti patīk, ka darbs ir analītisks, ir iespēja strādāt ar Latvijas vadošo uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem. «Esmu iesaistīts dažādos procesos un zinu, kas notiek Latvijā dažādās nozarēs, tādējādi ir iespēja sekot līdzi laikam. Individuālais darbs šajā profesijā gan dominē pār komunikāciju ar citiem. Man tas šķiet mīnuss, bet kādu, iespējams, tas saistīs,» stāsta Kaspars.
Uzvarēt konkurentu
Finanšu analītiķim jāpiemīt analītiskajai domāšanai. Ja patīk risināt cieto riekstu uzdevumus - tā piemīt. Svarīga ir arī kritiskā domāšana, jābūt savam viedoklim, jāspēj to formulēt un par to pastāvēt. Pildot savus pienākumus, Kasparam nākas saskarties ar viedokļu atšķirībām, arī prezentējot kredītlietas kredītkomitejās.
Uzņēmumi uztur kontaktus ar vairākām bankām vienlaikus. Kad top jauns projekts, rodas vajadzība pēc investīcijām un nepieciešami kredītlīdzekļi, notiek konkurence starp bankām. «Lielākais gandarījums, ja esam vinnējuši cīņā ar sāncenšiem un kredīts tiek ņemts pie mums,» neslēpj Kaspars un teic, ka tas ir komandas panākums, sākot jau ar klientu menedžeriem. Nordea bankā ir seši finanšu analītiķi, salīdzinājumā ar citām bankām tas neesot daudz. «Maz, toties labi,» smaidot saka speciālists. Kopā ar kolēģiem Kaspars skrējis Nordea Rīgas maratonā, tajā piedalījusies vismaz puse bankas darbinieku. Brīvajā laikā Kaspars atslodzi rod mūzikā un sportā - braucot ar riteni, spēlējot futbola komandā.