Līdz 27.janvārim notiek sabiedriskā apspriešana par vienu no tā dēvētā Ziemeļu koridora (automaģistrāle no Berģiem līdz Babītei) posmiem, kas sākas pie Gustava Zemgala gatves un beidzas pie Daugavgrīvas ielas. Trases novietojums jāizvēlas starp trim variantiem, to izmaksas svārstās no 598 miljoniem līdz 1,3 miljardiem latu.
Dārgākais ir pirmais variants, jo visu trasi paredzēts ievietot tunelī. Tādēļ tam ir arī vispozitīvākā ietekme uz satiksmi, vidi un mājām. Apkārtnes iedzīvotājiem nelabvēlīgākais ir otrais variants, jo tā izbūvei nepieciešams nojaukt dzīvojamos namus, taču, pat ierēķinot nekustamā īpašuma atpirkšanas izdevumus, šis variants ir daudz lētāks par pārējiem. Kā kompromiss izveidots trešais variants.
Sanākušie nebija sajūsmā ne par vienu no alternatīvām, taču otrā izraisīja pamatīgas iebildes. Upes ielas māju iedzīvotāji bija izdalījuši lapas ar lūgumu to neatbalstīt. «Gaisa piesārņojums ir elpošanas jautājums. Es to otro variantu zem saviem logiem negribu,» paziņoja arī Gaujas ielas 19.nama iemītniece Ina Spridzāne, no kuras mājas sešu joslu ceļš atradīsies 20 metru attālumā. Pārstāvji no kompānijas Estonian, Latvian & Lithuanian Environment, kas vērtē projekta ietekmi uz vidi, viņu mierināja, ka gaisa piesārņojums nepārsniegs normatīvus. Arī trokšņus būšot iespējams slāpēt, kur to vajadzēs.
Savukārt Vides aizsardzības kluba vadītājs Arvīds Ulme ieceri nodēvēja par «klasisku gigantomānijas projektu», apšaubot tā lietderību. «Kas maksās par ceļa uzturēšanu? Tagad jau dome nevar sniegu no ielām notīrīt,» viņš piebilda. Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Andis Kublačovs sacīja, ka projekts nepieciešams, lai no transporta atslogotu Rīgas centru, taču piekrita, ka projekta tehniski ekonomiskais pamatojums būtu jāprecizē, jo arī sākotnēji plānotās izmaksas esot samazinājušās.
Lēmums par posma galavariantu būs jāpieņem domes deputātiem. Pēc tam sāks izstrādāt skiču projektu. Piesaistot privāto partneri, būvniecībai vajadzētu noslēgties 2018.gadā.