Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs mudināja starptautisko sabiedrību arvien asāk nosodīt brutalitāti Tuvo Austrumu valstī. «Mēs gribam redzēt spēcīgāku starptautisko spiedienu. Protams, lai tas būtu iedarbīgi, tam jānāk ne vien no Rietumu nācijām, bet arī no arābu valstīm, tostarp Turcijas,» ministrs norādījis raidsabiedrībai BBC.
Turcija ir satraukta par nemieriem kaimiņvalstī un nosodījusi asinsizliešanu Hamā, kuru ielenkuši režīma tanki un snaiperi. Vardarbība Sīrijā likusi uz Turciju doties tūkstošiem bēgļu, vēsta ANO apkopotā informācija.
Eiropas Savienība (ES) pirmdien papildinājusi Sīrijai noteiktās sankcijas, paredzot bankas kontu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežojumus vēl piecām personām no Valsts prezidenta Bašāra el Asada valdības. ES jau piemērojusi ierobežojumus 30 personām, arī pašam prezidentam. Ja Sīrija nerimsies, Eiropa sola plašākas sankcijas.
ASV prezidents Baraks Obama ziņas par notikumiem Sīrijā nodēvējis par šausminošām. Savu līdz šim skarbāko kritiku paudusi arī Krievija, aicinot B. el Asadu nekavējoties izbeigt represijas pret savu tautu.
Cilvēktiesību aktīvisti norādījuši, ka svētdien visā valstī nogalināti ap 130 cilvēkiem, iezīmējot to kā vienu no asiņainākajām dienām valstī kopš marta vidus, kad aizsākās pret valsts varu vērstie protesti. Par spīti starptautiskajam nosodījumam, Sīrijas armija pirmdien turpināja uzbrukumus civiliedzīvotājiem Hamas pilsētā, ziņo raidsabiedrība BBC.
B. el Asads nedomā padodies un mudina armiju turpināt uzbrukumus. Viņš uzsver, ka visi «pūliņi un upuri tiks atalgoti». Nemieri valstī prasījuši vairāk nekā pusotra tūkstoša iedzīvotāju dzīvību. Režīms apstrīd bojāgājušo skaitu un protestos vaino ārvalstu spēku sazvērestību, un norāda, ka tos rīko ekstrēmisti reliģisku apsvērumu dēļ, nevis reformu tīkotāji.