«Vienmēr esmu sacījis, ka starptautiskas palīdzības lūgšana būtu pats pēdējais solis, taču mēs esam līdz tam nonākuši,» Portugāles premjeru Žozē Sokratešu citējis BBC. Politiķis ilgi tam pretojās un pagājušajā nedēļā pat atkāpās no amata, nespējot vienoties ar parlamentu par bargajiem taupības pasākumiem. Taču Ž. Sokratešs turpinās darbu līdz jūnijā gaidāmajām vēlēšanām.
Pie Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Portugāle nolēma vērsties pēc tam, kad trešdien pārdeva obligācijas viena miljarda eiro apmērā par īpaši augstām procentlikmēm, kas sasniedza pat 5,9% gadā.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozo saviem tautiešiem apsolījis palīdzību nodrošināt pēc iespējas ātrāk. Taču Portugāle vairās nosaukt datumu, kurā Eiropai sūtīs formālu lūgumu. Mediji norādījuši, ka pagaidu valdība pirms tam cer vienoties ar opozīciju par pieņemamiem aizdevuma nosacījumiem.
Eksperti lēš, ka dienvidvalstij nepieciešams aizdevums 60 līdz 80 miljardu eiro apmērā. Investīciju banka Goldman Sachs prognozē, ka tā procenti līdzināsies Grieķijai piešķirtajiem: pirmajos trijos gados 3,5%, bet vēlāk - 4,5%.
Īrijai piemēroti 5,8%, tomēr tā cīnās par procentlikmes samazināšanu. Taču eirozonas vājāko ekonomiku atkopšanos var apgrūtināt Eiropas Centrālās bankas ceturtdienas lēmums pirmo reizi gandrīz triju gadu laikā palielināt bāzes procentlikmi no 1 uz 1,25 procentpunktiem.
Portugālē jau gadiem ir lēna ekonomiskā izaugsme. Valdība cerēja iekasēt pietiekami daudz nodokļu no salīdzinoši augstajām algām. Taču banku krīze aizvien vairoja valsts parādu slogu, līdz tai nācās atzīt, ka finanšu tirgos nespēj piesaistīt valdības tēriņiem nepieciešamo.
Eiropa jau sen bažījas, ka nākamā glābjamo rindā pēc Portugāles var izrādīties Eiropas ceturtā lielākā ekonomika Spānija, kurā banku krīze un bezdarba līmenis ietekmējuši tautsaimniecību. Eiropai spāņu ekonomikas glābšanai varētu nepietikt līdzekļu, jo tā ir lielāka par Portugāli, Īriju un Grieķiju kopā. Taču Spānija, reaģējot uz Portugāles paziņojumu, nekavējoties steidza uzstāt, ka tiks galā saviem spēkiem. Taču tas, vai tā būs spiesta meklēt glābiņu, atkarīgs no investoru ticības Madrides spējām ievērojami samazināt budžeta deficītu un atdzīvināt stagnācijā nonākušo ekonomiku, raksta Reuters. Tomēr vairākums analītiķu prognozē, ka Portugāle ir pēdējā eirozonas valsts, kas klauvē pie aizdevēju durvīm.