Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Savu izvēli būt biznesā nekad neesmu nožēlojusi

Vai bērnībā spēlējāties tikai ar lellēm vai arī ar rotaļu mašīnām?

Ar lellēm.

Kad sākāt interesēties par auto?

Tad, kad dabūju tiesības. No 18 gadiem.

Vai tad jums jau bija mersedess?

Ziniet, es sapņoju. Man mājās nejauši bija gadījusies mersedesa kabrioleta E klases fotogrāfija, es pieliku pie sienas un teicu - man tāds kādreiz būs. Bet tas tāds joks, kas pārvērtās par īstenību.

Atgriežoties pie posma, kad samērā dramatiskos apstākļos bija jāpārņem vīra bizness. Vai tagad varat pateikt, kas tajā laikā bija grūtākais?

Pašai sevi pārvarēt neapšaubāmi bija visgrūtākais.

Kādā nozīmē - pašai sevi?

Saprotiet, tas nozīmē, ka tev bija jāiet un jāklauvē pie aizvērtām durvīm, ka cilvēki, kurus tu it kā labi pazini un uzskatīji pat par draugiem, reizēm neatpazina sveicinoties. Tas tāds grūts laiks. Ne visiem gribas grūtībās būt klāt.

Vai tas daļēji nebija tāpēc, ka esat vājā dzimuma pārstāve?

Nē. Domāju, ka biznesā nav dzimumu nošķiršanas vīriešos un sievietēs, visu izšķir tavas spējas. Cita lieta, ka man pašai sev tās bija jāpierāda. Vienā dienā pārņemot samērā nopietnu biznesu, vajadzēja laiku, lai sevi pierādītu.

Būt sievietei biznesā Latvijā ir viegli vai grūti?

Nezinu, kā ir būt vīrietim biznesā, tāpēc man ir grūti salīdzināt. Latvijā sieviešu biznesā un vadošajos amatos ir pat vairāk nekā Vācijā. Tas padara situāciju vieglāku, tu redzi arī citas sievietes savā apkārtnē.

Jums ir savs izskaidrojums, kāpēc Latvijā sievietes vairāk ir «pie šprices»?

Esmu domājusi par to. Man šķiet, ka tur ir vairāki apstākļi. Teiksim, Vācijā jau ir stabila ekonomika un stabila valsts, kur tev izsisties ir daudz grūtāk - gan vīrietim, gan sievietei. Citādi bija Latvijā deviņdesmitajos gados. Tomēr bija vairāk iespēju sevi parādīt. Nav starpības, vai tā ir kultūras, ekonomikas vai politiskā darbība, - mēs visi sākām vienādi. Bija vienāda platforma, no kuras sākt. Tā platforma varbūt palīdzēja vairāk sievietēm parādīties dažādās jomās.

Vai jūs sevi dēvētu par biznesa haizivi?

Es pat nezinu, vai tas jāuztver kā kompliments vai ne. Ja esam pieraduši uztvert haizivi kā to, kas aprij citus, - es nevienu neesmu aprijusi. Esmu darījusi un daru savu darbu un mēģinu būt labās attiecībās gan ar līdzcilvēkiem, gan konkurentiem. Labi, mēs esam pārņēmuši dažus citus brendus, bet neesam to darījuši, gremdējot vai kādam nodarot sliktu, bet vienkārši tāpēc, ka kāda niša ir atbrīvojusies.

Kā ir būt biznesā? Vai nav kādreiz tā, ka vakarā gribas klusi paraudāt spilvenā un nožēlot, ka tāda izvēle izdarīta.

Ziniet, nē. Tāpēc, ka, domāju, lielākā manis pašas kā cilvēka un personības izaugsme ir bijusi no tā, ka esmu bijusi biznesā. Labā nozīmē.

Ir tāds stereotips, ka sievietei ir grūti savienot biznesu ar privāto dzīvi. Vai jūsu privātā dzīve ir pilnasinīga?

Jā, man tā tāda ir. Šeit atkal ir jautājums - ko nozīmē pilnasinīga.

Tā, kā pati to izprotat.

Jā, tādā gadījumā ir. Protams, šeit ir viena no tām atšķirībām starp vīrieti un sievieti, ka sievietei aktīvā ārpusģimenes dzīvē, esot politikā, kultūrā vai biznesā, ir jāspēj padarīt vairāk nekā vīrietim. Ir jārūpējas par bērnu, mājām, ģimeni. Tāpēc arī, protams, ja kādu no šiem aspektiem palaiž garām vai pats par sevi neparūpējies, tad tā dzīve nav pilnvērtīga. Tad droši vien gribētos spilvenā raudāt... Nesalīdzināsim ar pirmajiem gadiem, kad es biju pilnīgi crazy. Bet es tomēr strikti mēģinu un cenšos sadalīt tā, ka mājās esmu mamma, ar mīļoto vīrieti - sieviete, bet darbā - vadītāja. Arī neaizmirst pašai par sevi un katru dienu atcerēties kaut ko izdarīt, lai sevi pilnveidotu. Tikko tu izjauc to harmoniju, ir diskomforts. Man ir ļoti svarīgi saglabāt balansu, un es to cenšos arī savos darbiniekos atbalstīt. Ja kādam ir sports, es zinu, ka viņam sešos ir jābūt sportā. Ir mums tāda iniciatīva kā Izcilības klase, reizi divos mēnešos visiem darbiniekiem taisām seminārus pilnīgi ne par darba tēmām, teiksim, māksla, politika, labdarība, lai drusciņ pavērtu sev redzesloku.

Kā kompānijai patlaban klājas?

Principā nav slikti. Krīzi esam pārvarējuši, esam kļuvuši stiprāki. Kādā brīdī samērā daudz naudas pazaudējām, kaut ko esam iemācījušies.

Kas ir mersedesa pircējs Latvijā?

Mēs esam diversificēts brends. Mums ir gan vieglās automašīnas, gan lielie autobusi un kravas vilcēji. Katrs segments ir pilnīgi citāds. Ja par vieglajiem auto, par ko tradicionāli vairāk pierasts runāt, - kopš krīzes laikiem šobrīd kopējais automobiļu tirgus ir audzis, bet tas tik un tā ir trīsreiz mazāks, nekā tas bija kādā 2007.-2008. gadā. Teiksim, mūsu pamata klienti ir palikuši tie paši. Tie ir cilvēki, kuri dzīvē kaut ko ir sasnieguši, kuri novērtē kvalitāti un komfortu.

Aptuveni cik pircēju ir no Latvijas un cik - no ārvalstīm?

Pilnīgu statistiku neviens šobrīd neiedos. Ir daļa, kas pērk automašīnas Igaunijā, ņemot vērā mūsu nodokļu sistēmu, bet viņi tik un tā brauc ar automašīnām šeit un tiek apkalpoti mūsu servisā. Protams, Krievijas pilsoņu īpatsvars vieglo automašīnu segmentā ir ļoti palielinājies.

Vai tas daļēji ir saistīts ar uzturēšanās atļaujām, ko tagad var dabūt?

Protams, jā, tikai tādēļ. Jo mēs uz Krieviju automašīnas netirgojam. Mēs tirgojam pārsvarā Latvijas tirgū. Protams, ja cilvēks sev nopērk māju vai dzīvokli, viņam vajag transportu.

Slavenais mersedesu autobusu iepirkums, par kuru rit lielā izmeklēšana, - cik lielā mērā ar to ir saistīts Domenikss?

Domenikss ar to nav saistīts nekādā mērā, izņemot to, ka mēs pārstāvam Mercedes brendu Latvijā, bet mēs tajā laikā Mercedes autobusu tirdzniecību nepārstāvējām. Tā bija cita kompānija, kas darbojās ar konkursa iepirkumu. Tas bija Latvijas uzņēmums, daļēji ar Igaunijas īpašniekiem.

Slavenā ķibele ar Vairas Vīķes-Freibergas mersedesu, par kuru daudzi runāja. Kā tas iznāk, ka pēc diviem gadiem mašīna stājas uz ceļa un nebrauc. Kas tā ir par problēmu?

Kamēr šai mašīnai bija garantijas termiņš un mēs to apkalpojām autorizētā servisā, nekādu problēmu nebija. Diemžēl mēs nevaram komentēt, kas notika pēc tam, kad mašīnu tās lietotājs - valsts - bija nolēmis apkalpot neautorizētā servisā.

Esmu dzirdējis sūdzības - lai dabūtu garantijas remontu, ir jāgaida ļoti ilgi.

Tās ir pēdējās muļķības. Treknajos gados, protams, rindas servisos, visos servisos, bija lielas, jo kapacitāte bija mazāka un apjomi auga pārāk strauji. Tagad kapacitātes pietiek, lai apkalpotu visus klientus. Rindu nav, nu, varbūt vienu divas dienas kādreiz jāpagaida...

Runā, ka mersedesa kvalitāte ir kritusies...

Saprotiet, no vienas puses, automašīnas dzīves cikls ir ļoti samazinājies. Agrāk tie bija padsmit gadi, kad mainījās modelis, nu modeļi mainās straujāk. Modeļi mainās visu laiku. Protams, kaut tas nav attiecināms tikai uz Mercedes, kaut kādā mērā tas ietekmē kvalitāti. Bet nekādā ziņā mersedesam vairāk par citiem brendiem.

Kur ražotas jūsu pārdotās mašīnas?

Skatoties, kādas. Tās ražo Vācijā, Austrijā, ASV, vieglās automašīnas Eiropas tirgum. Smagās automašīnas - Vācijā, daļa autobusu ražota Turcijā, daļa mikroautobusu - Spānijā.

Mersedess ir mašīna, kas asociējas ar valsts amatpersonu pārvadāšanu. Vai noteikumi par to, kādiem cilvēkiem ar kādām mašīnām būtu jābrauc Latvijā, ir sakārtoti?

Protams, sistēma nav sakārtota, jo Latvijā ir kaut vai slavenais 30†000 nodoklis, ko FM gatavojas padarīt vēl stingrāku. Latvijā par luksusa automašīnu tiek uzskatīta automašīna, kas maksā 30†000 latu, ieskaitot PVN.

Jūs uzskatāt, ka tas ir netaisnīgi?

Es nezinu nevienu citu Eiropas valsti, kurā par luksusa automašīnas definīciju kalpotu auto cena. Vēl jo vairāk - 30†000 latu. Varbūt Āfrikā par ko tādu varētu domāt, bet ne jau Eiropas valstī. Par automašīnas nodokļu jautājumu vai luksusa nodokļu jautājumu ietekmējošu faktoru varētu būt CO2 izmešu daudzums. Tik, cik mašīna vidi padara tīrāku vai netīrāku. Labi, dažās Skandināvijas valstīs ir luksusa auto nodokļu sistēma, kas ir saistīta ar cenu, bet tie ir vienreizēji, un tos maksā, reģistrējot auto. Nekādā ziņā kā pie mums, ka tu vispār priekšnodoklī nevarēsi atskaitīt neko no PVN un arī citus izdevumus nevarēsi likt uz auto, kas ir dārgāks par 24 tūkstošiem 500 latiem. Es to redzu kā tiešu vēršanos pret uzņēmējiem. Kāpēc viens kārtīgs latviešu arhitekts, biznesmenis nevarētu braukt ar E klases videi draudzīgu, aprīkotu auto? Kāpēc? Ko mēs esam ieguvuši - to, ka auto tiek pirkti un reģistrēti Igaunijā, nodokļi maksāti tur? Vai valsts no tā ir ieguvēja - šaubos.

Tomēr tā filozofija ir, ka mersedess ir ekskluzīva, nevis tautas automašīna.

Protams.

Mēģinājums pagriezties «pret tautu» nav plānots?

Mersedess cenšas pagriezties uz jaunāku klientu pusi. To mēs redzam arī no modeļiem, kuri kļūst sportiskāki, agresīvāki.

Par politiku. Ko jūs domājat par politisko situāciju? Labvēlīga uzņēmējdarbībai?

Ja par politisko situāciju kā demokrātisku valsti, situācija ir labvēlīga. Ja runājam par to, kā valsts koordinē un veido nodokļu situāciju vai ekonomisko bāzi uzņēmēju darbam, nedomāju, ka Latvija ir izdevīgākā valsts.

Kas, jūsuprāt, ir galvenie klupšanas akmeņi?

Runājot par autoindustriju, minētais 30†000 latu likums, kas ir pilnīgs nonsenss. Otrs ir IIN un sociālais nodoklis, kas ļoti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos nostāda autoindustrijā strādājošos uzņēmumus. Ja skatāmies uz Domeniksu, mēs pēdējos gadus nodokļos maksājam vidēji 4,5 miljonus latu. Liela daļa no tā ir iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis. Uzņēmumi, kas maksā nodokļus, automātiski ir par 50% nekonkurētspējīgāki nekā tie, kuri nodokļus nemaksā. Nevar runāt kaut vai par pēcpārdošanas pakalpojumiem, nevar viena servisa stunda maksāt 11 latu, ieskaitot nodokļus. Tas ir iespējams, tikai nemaksājot nodokļus. Tas ir tik skaidri redzams.

Kā jūs izgrozāties?

Cenšamies labi strādāt, labi apkalpot klientus. Klienti, kuriem ir svarīga kvalitāte, arī izvēlas mūsu pakalpojumus.

Liela daļa uzņēmēju saka - IIN, sociālais nodoklis ir par lielu. No otras puses, valstij ir nepieciešama budžeta nauda. Kur ir tā robeža, kad uzņēmējs būs ar prieku maksājis un valsts būs ieguvusi?

Lai noteiktu šo zelta robežu, vajadzētu veikt konkrētus aprēķinus. Domāju, ka IIN un sociālajam nodoklim vajadzētu būt uz pusi mazākam. Nedomāju, ka nodokļu samazināšana samazinās nodokļu ieņēmumus. Ir kaut kāda robeža, kad tas ir izdzīvošanas jautājums mazākiem uzņēmumiem tajā pašā autoindustrijā. Tu vienkārši nevari izdzīvot, ja maksā visus nodokļus.

Kā jums šķiet, vai Eiropa vispār nekļūst mazāk konkurētspējīga, salīdzinot ar Japānu, drīz varbūt ar Ķīnu, - arī autobūvē?

Ja skatāmies uz autoindustriju globāli, protams, Ķīnā ir lielākais autotirgus. Šogad plānots plus 6%, ASV - plus 5%. Starp citu, Japānā ir vairāk nekā 10% mīnuss autotirgus apjomos. Protams, tas nav nekas jauns, ka tirgus smagsvars pārvietojas.

Vai tas ir mīts vai patiesība, ka Eiropā ražots auto ir kvalitatīvāks par Ķīnā vai kur citur ražoto?

Ir jāskatās uz brendu. Tur nevar salīdzināt četrus riteņus ar četriem riteņiem. Ir jāskatās uz cenu, kvalitāti, brendu. Kas attiecas uz mersedesu, esmu pārliecināta, ka savā laikā esam iepirkuši Indijas mašīnas. Kvalitāte neatšķiras absolūti nemaz. Automašīnu komponenti tāpat tiek ražoti visur pasaulē.

Attiecībā uz mersedesu pircējam nav jāpiedomā speciāli, vai auto ir ražots Indijā?

Par Premium klases auto - nē.

Šobrīd jūs varat teikt, ka no jūsu biznesa viedokļa krīze ir pārvarēta un lēnām ejam uz augšu?

Jā un nē. Viena lieta ir makroekonomiskie rādītāji, un arī mūsu rādītāji iet uz augšu. Otrs ir tas, kā mēs redzam valsts attīstību. Ņemot vērā to milzīgo aizbraukušo darbspējīgo, gudro cilvēku skaitu, kuri ir pametuši Latviju. Es domāju, katrs uzņēmējs redz darbinieku trūkumu jebkurā līmenī - gan vadībā, gan citur. Tā ir liela problēma. Es pat nezinu, ja man piedāvātu pārstāvēt vēl kādu brendu, vai būtu cilvēki, kuri varētu to kvalitatīvi darīt.

Jūs jūtat, ka patlaban Latvijā trūkst darbinieku, neņemot vērā formālo bezdarbu?

Protams, trūkst. Mums ir ap 190 darbinieku un ap 40 vakantu darbvietu.

Un neviens nepiesakās?

Piesakās, bet tas, ko tu gaidi no kandidāta, un tas, ko viņš ir spējīgs dot...

Ja jūs rīt ieceltu par premjeru, kas būtu pirmā lieta, ko jūs paveiktu? Izņemot šo 30†000 latu nodokli, kur jums ir interešu konflikts.

Pirmais būtu - izslēgt jebkādu interešu konfliktu. Tas lielā mērā ir tas, kas traucē valdībai būt objektīvai, - ka ir kaut kādas slēptas intereses. Ir grūti pieņemt lēmumus, kas būtu izdevīgi nevis partijai, bet valstij. Otrs, ko es darītu, - es saprastu situāciju. Un tad es pieņemtu lēmumu, ko darīt. Līdzīgi, kā bija, kad atnācu strādāt uz Domeniksu. Pirmos divus mēnešus strādāju salonā un skatījos, kas notiek.

Astotais marts - Sieviešu diena. Jūsu vēlējums Latvijas sievietēm?

Būt tikpat skaistām un šarmantām, neaizmirst, ka viņas ir sievietes, atlicināt laiku sev, nevis tikai bērniem, ģimenei, darbam. Neaizmirst par sievietes misiju priecēt, vairot, palīdzēt.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Dosjē

Dzimusi 1967. gadā Jūrmalā
Beigusi Talsu 1. vidusskolu
Beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, studiju laikā strādājusi par sekretāri un juristi Latvijas Augstākajā tiesā
Pēc studiju beigšanas strādājusi par juristi vairākās kompānijās vienlaikus
1994. gada kļuva par uzņēmuma Ādolfs un partneri direktori, vēl pēc gada nodibināja kompāniju Validus, parfimērijas un kosmētikas vairumtirgotāju un mazumtirgotāju
Kopš 2002. gada ir SIA Domenikss vienīgā īpašniece, valdes priekšsēdētāja

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?