Daudzas uzņēmējdarbības nozares ietekmējis karš Ukrainā un ar to saistītā politiski ekonomiskā situācija Krievijā un citās valstīs. Tūrisma nozare nav izņēmums. Tiešā veidā tas skar ienākošo tūrismu no Krievijas, taču pastarpināti ietekmē gan izejošo tūrismu, gan nozari kopumā. Arī valūtas kursa svārstības nenāk situācijai par labu.
Tūrisma nozares uzraudzība Latvijā šobrīd ir diezgan formāla. Tūrisma uzņēmumiem likumdošanā noteikti dažādi pienākumi, taču to kontroles mehānismi - vāji. Faktiski pašiem ceļotājiem uzlikts pienākums izvērtēt, cik ceļojuma organizētājs ir drošs sadarbības partneris, raugoties no ceļotāja finanšu ieguldījumu drošības viedokļa.
Latvijas tūrisma nozarē var runāt par divu veidu cilvēku piekrāpšanas gadījumiem. Vienā - ceļojumu piedāvā blēži, kuriem ir mērķis saņemt no cilvēkiem naudu pret solījumu organizēt braucienu un pēc tam pazust. Šādi gadījumi pēdējā laikā mazinājušies, taču diemžēl ik pa laikam parādās. Otru tendenci gribētos saistīt nevis ar tiešu, apzinātu krāpšanu, bet ar nestabilu uzņēmuma finansiālo situāciju, kas noved pie tā, ka firmai nepietiek apgrozāmo finanšu līdzekļu norēķiniem ar ārvalstu sadarbības partneriem ceļojumu nodrošināšanai vai naudas atdošanai cilvēkiem atbilstoši līguma nosacījumiem par nenotikušu braucienu.
Lai ceļotgribētāji varētu izvērtēt tūrisma firmas finansiālo situāciju, ieteicams pievērst uzmanību trim būtiskiem faktoriem. Pirmkārt, svarīgi ir apzināt klientu atsauksmes. Atsauksmēs uzmanību vēlams pievērst tieši tiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmuma finansēm. Otrkārt, būtisks signāls ir atlaides. Izvērtējot atlaides no firmas finanšu stabilitātes viedokļa, uzmanība jāpievērš tam, vai atlaides patiešām nav lielas. Ja tūrisma aģentūra piedāvā patiešām lielas atlaides, tas ir signāls, ka firmai ir problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem un tāpēc tā, dodot lielas atlaides, cenšas ātri iegūt darbības nodrošināšanai apgrozāmos līdzekļus. Tūrisma nozarē uzcenojums svārstās 5-20% ietvaros, tāpēc lielas atlaides nav ekonomiski pamatotas. Treškārt, vēlams apmeklēt tūrisma firmas biroju un pārliecināties, vai atmosfēra tajā rada iespaidu, ka firma nodarbojas ar tūrisma braucienu organizēšanu.
Līdzās minētajām pazīmēm vēlams arī pārliecināties par firmas godaprātu attiecībā uz vairākām formalitātēm. To ievērošana negarantē pilnīgu drošību, taču liecina, ka uzņēmums pret savu darbu un līdz ar to pret saviem klientiem izturas godprātīgi un problēmu gadījumā būs, no kā prasīt atbildību. Pirmkārt, nepieciešams noskaidrot, vai tūrisma aģentūra reģistrēta Ekonomikas ministrijas uzturētajā Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru (TATO) datubāzē. Šādā veidā iespējams izvairīties no fiktīviem ceļotāju organizētājiem. Otrkārt, TATO datubāzē jāpārliecinās, vai ceļojumu aģentūra apdrošinājusi klientu iemaksāto naudu. Treškārt, vēlams noskaidrot, vai uzņēmums ir Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas biedrs. Un, protams, pērkot ceļojumu, obligāti jāslēdz līgums, kurā atrunātas ceļojuma detaļas un cenā iekļautie pakalpojumi, kā arī gala cena, samaksas termiņi un finanšu garantijas.
Noslēgumā gribu aicināt likumdevēju sakārtot tūrisma nozari. To var darīt, gan ieviešot licencēšanu, kas izslēgtu manipulācijas ar dažādiem operatora un aģenta statusiem, kurus ne visi pakalpojumu sniedzēji ievēro godprātīgi, gan izveidojot patiešām reālu uzņēmumu kontroles sistēmu.
* Tūrisma aģentūras Jēkaba ceļojumi vadītājs